Vides risinājumu institūta pētnieku komanda žurnālā “Toxins” publicējusi pētījumu “Fate of Pyrrolizidine Alkaloids in Soil: Insights from Myosotis arvensis L. and Senecio vulgaris L.”.
Pētījuma gaitā zinātnieki analizē toksiskos pirolizidīna alkaloīdus (PA), kas atrodami vairāk kā 6000 dažādos augos, tostarp arī Latvijā bieži sastopamās nezālēs: tīruma neaizmirstulē (Myosotis arvensis L.) un parastajā krustainē (Senecio vulgaris L.).
Vides risinājumu institūta analītiskās ķīmijas laboratorijas vadītājas Dr. Ilvas Nakurtes vadībā tika izveidots lietus simulators, kurā pētīta tīruma neaizmirstuļu un parasto krustaiņu ekstraktu skalošanās caur augsni.
Izvērtējot iegūtos datus, pētnieki konstatēja, ka PA raksturīga ātra izskalošanās no augsnes un neliela vielu sorbcija ar augsnes daļiņām. Tika novērota strauja pirolizidīna alkaloīdu N-oksīdu transformācija uz to stabilākajām un vienlaikus toksiskākajām pamatformām, piemēram, piecu dienu laikā vairāk nekā 90 % heliosupīna N-oksīds transformējās par heliosupīnu.
Tieši kā šie augu toksīni reaģē ar augsni, lielā mērā ir atkarīgs no alkaloīda struktūras, temperatūras un ar kāda tipa augsni tie saskaras. PA izskalošanos lielā mērā ietekmē arī tādi faktori, kā augsnes pH, kalcija daudzums un organisko vielu saturs augsnē.
Sīkāk ar publicētajiem pētījuma rezultātiem bez maksas iepazīsties ŠEIT.
Ar mērķi nodrošināt augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni, Eiropas Komisijas Regula 2023/915 nosaka maksimālās pieļaujamās PA koncentrācijas augu izcelsmes pārtikas produktos. Tā kā PA, piemīt hepatotoksicitāte, genotoksicitāte un kancerogenitāte, šo savienojumu ieskalošanās virszemes ūdeņos vai gruntsūdeņos var radīt vides vai veselības riskus, tādēļ tālākos pētījumos jānoskaidro pirolizidīna alkaloīdu noārdīšanās vidē un to uzvedība ūdenstilpēs.
Pētījums tiek veikts projekta “Pirolizidīna alkaloīdu pārnese no nezālēm uz augsni un ārstniecības augiem (Nr. lzp-2022/1-0543)” ietvaros. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma.
Vairāk par projektu ŠEIT.
