Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki speciāli ierīkotā klimata kamerā pavairo apdraudētus ārstniecības un aromātisko augus, lai tos pielāgotu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Vairākiem savvaļā apdraudētiem augiem piemīt retas īpašības, kas nepieciešamas specifisku medicīnas un kosmētikas preparātu izstrādei. To apdraudētības dēļ augus vairs nevar ievākt savvaļā, tāpēc pētnieki meklē iespējas to pavairošanai laboratorijas apstākļos un audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Jau gadu VRI pētnieki klimata kamerā izmēģina piemērotākās augu audu kultūru pavairošanas metodes trim savvaļā apdraudētiem augiem – Sibīrijas žeņšeņam (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastajai īvei (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodzei (Eryngium maritimum L.). Ar šo metodi augus iespējams pavairot, tos audzējot mēģenēs. Metodes izstrādei pētnieki izmēģinājuši dažādas sēklu diedzēšanas pieejas, sēklu un auga daļu ievadīšanu audu kultūrās, kā arī mēģenēs izaudzēto augu pielāgošanu lauka apstākļiem.
Labākos rezultātus augu audu kultūru pavairošanas eksperimentos uzrādījusi Jūrmalas zilpodze. Šim augam pētnieki uzsākuši audzēšanas izmēģinājumus VRI eksperimentālajos laukos. Tie nepieciešami, lai saprastu, kā klimata kamerā audzētie augi pielāgojas lauka apstākļiem, un kā izstrādātās tehnoloģijas iespējams izmantot komerciāliem mērķiem. Eksperimentālajos laukos pētnieki izmēģina dažādus Jūrmalas zilpodzes augšanu ietekmējošus faktorus. Piemēram, attālumu starp augiem, piemērotāko augu stādīšanas sezonu (pavasaris, vasara), dažādus augsnes veidus, kā arī augu kopšanu lauka apstākļos.
Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka stāsta par pirmajiem Jūrmalas zilpodzes audzēšanas rezultātiem: “Jūrmalas zilpodzes stādi, kas iegūti, izmantojot augu audu kultūru metodi, uzrāda ļoti labus rezultātus. Esam secinājuši, ka vairāk nekā 90% no stādiem, kas izaudzēti kontrolētos klimata kameras apstākļos, spēj pielāgoties audzēšanai uz lauka. Gala secinājumus, protams, varēsim izdarīt tikai 2022. gada rudens sezonā, kad varēsim novākt šo augu ražu. Tad arī plānots veikt ķīmiskā sastāva novērtējumu, lai saprastu, kādas aktīvās vielas šie augi satur un kāda ir to koncentrācija.”
Arī pārējiem pētījumā apskatītajiem augiem plānots uzsākt audzēšanas izmēģinājumus eksperimentālajos laukos. Šobrīd pētnieki turpina tiem piemeklēt veiksmīgākās pavairošanas metodes. Kā liecina pētījuma pašreizējie rezultāti, Sibīrijas žeņšeņam augu audu kultūru pavairošanas metode ir apgrūtināta. Līdz šim pētnieki izmēģinājuši Sibīrijas žeņšeņa pavairošanu, izmantojot, sēklas un augu daļas, kas iegūtas no apmaiņas programmām un citu valstu botānisko dārzu, universitāšu un privāto audzētāju kolekcijām. Šo paraugu ievadīšana audu kultūrās uzrādījusi augstu infekcijas izplatību. Ir skaidrs, ka pētniekiem jāmeklē citi veidi, kā iegūt augu materiālu Sibīrijas žeņšeņa pavairošanai. Piemēram, svaigu nevis kaltētu sēklu izmantošanu. Zinātniskajā literatūrā pieejama informācija, ka šādu sēklu ievade augu audu kultūrās uzrāda ievērojami zemāku infekcijas izplatīšanos. Svaigas sēklas pētnieki plāno iegūt no VRI eksperimentālajos laukos augošiem Sibīrijas žeņšeņa augiem. Tie iegūti izmantojot tradicionālas augu pavairošanas metodes – stādu stādīšanu. Stādus nelielā daudzumā VRI pētnieki ieguvuši no stādu audzētavām.
Pētījuma rezultātā plānots izstrādāt savvaļā apdraudētu augu pavairošanas tehnoloģijas, lai tos tālāk varētu komerciālajā lauksaimniecībā. Tādējādi pētnieki cer samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām un nodrošināt kvalitatīvu izejvielu piegādi farmācijas, kosmētikas un pārtikas ražošanas nozaru vajadzībām.
Vairāk par VRI eksperimentiem, izmantojot augu audu kultūru pavairošanas metodi lasi šeit.
Apdraudēto ārstniecības augu pavairošanas tehnoloģijas tiek izstrādātas projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.
