Ar simbolisku performanci norisinājies starptautiskās biennāles "Eiropas jaunrade" iesildīšanās pasākums.

Vakar, 4. augustā Kaņepes Kultūras centrā notika starptautiskās biennāles “Eiropas jaunrade” iesildīšanas pasākums. Pasākuma galvenais varonis bija Kaņepes Kultūras centra Lauva, kas par godu biennālei ir nokāpis no Kultūras centra sienas un ļāvies košām metamorfozēm. Pārējie pasākuma dalībnieki bija biennāles kuratori Latvijā Dāvis Kaņepe un Alberto di Gennaro, Cēsu novada pašvaldības komunikācijas daļas vadītājs Kārlis Pots, Cēsu Zinātnes un mākslas centra “Brūzis” attīstītājs Gundars Skudriņš,  biennāles viens no Grand Prix ieguvējiem mākslinieks Klāvs Loris, mākslinieki Atis Izands un Oskars Pavlovskis.

Lauvas “nokāpšana” no sienas, pārtapšana un došanās uz Cēsīm – kas notiks jau drīzumā – ir simboliska, jo iezīmē Kaņepes Kultūras centra ideju un sadarbības projektu mērogu. Kaņepes Kultūras centrs – tā ir ne tikai senatnīga māja Rīgas centrā, bet arī ieceru un rīcības platforma, kurā iesaistītie darbojas gan Rīgā, gan Cēsīs, gan Briselē, gan citās Eiropas pilsētās.

20. augustā Cēsu zinātnes un mākslas centra “Brūzis” telpās tiks atklāta laikmetīgās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” ceļojošā izstāde. Tajā piedalās piecdesmit seši jaunie mākslienieki no septiņām Eiropas valstīm – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Dānijas, Polijas un šogad arī pirmo reizi no Latvijas. Pasākuma rīkotāja ir Parīzes piepilsētas Monrūžas mērija sadarbībā ar partnerorganizācijām sešās Eiropas Savienības valstīs. Izstāde Cēsis būs apskatāma līdz 18. septembrim.

Cēsu kā biennāles norises vieta Latvijā nav nejauša, jo, kā vakardienas pasākumā teica Cēsu novada pašvaldības komunikācijas daļas vadītājs Kārlis Pots, Cēsis sevi redz kā “Latvijas kultūras galvaspilsētu”, tāpēc jau ilgstoši mērķtiecīgi strādā šajā virzienā.

Kāpēc izstāde notiek tieši “Brūzī”? “Jaunos māksliniekus “Brūzī” izstādīt ir vispareizāk un labāk, jo viņi paši ir jauni un viņu radīšana ir jauna. “Brūvēt” pēc būtības nozīmē “domāt”, “radīt”. Ja laicīgās pasaules cukuru savieno ar ar raugu, kas ir radošā sadaļa, un vēl pievieno ūdeni – bez kā nevar, sanāk ļoti labas lietas,” atklāšanas pasākumā uz šo jautājumu mīklaini, taču visnotaļ apcerīgi atbildēja Cēsu Zinātnes un mākslas centra attīstītājs Gundars Skudriņš.

Laikmetīgās mākslas bienāle “Eiropas jaunrade” radās 2000. gadā Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsētā Monrūžā; šī ir astotā biennāle. Biennāles mērķis ir dot atspēriena iespējas jaunās paaudzes mūsdienu māksliniekiem un veicināt to atpazīstamību pasaules mērogā. Katra no biennāles partnerpilsētām izstrādā pati savus atlases principus un veido konkursu nacionālā līmenī. Latvija šajā biennālē piedalās, pateicoties Kaņepes Kultūras centra izveidotāja Dāvja Kaņepes iniciatīvai, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu pašvaldības un Cēsu zinātnes un mākslas centra “Brūzis” atbalstam.

“Ar biennāles kuratoru Andrea Ponsini iepazinos uz kuģa Livorno – Kapraia un uzzināju, ka viņš jau vairākas reizes ir bijis Rīgā, bet neveiksmīgi – viņam nebija izdevies sarunāt, ka Latvija piedalās šajā starptautiskajā projektā,” atceras viens no biennāles kuratoriem Latvijā Dāvis Kaņepe, “Pēc sarunas ar viņu mēģināju ieinteresēt Rīgas Mākslas telpu, bet arī neguvu panākumus. Biju dzirdējis, ka Cēsu “Brūzis” nonācis gādīgās rokās, un devos misijā pie tā īpašnieka Skudriņa kunga, kuru tobrīd vēl nepazinu. Pēc stundu garas sarunas par visu pasauli, grapu un mežiem viss bija sarunāts. Pusgadu vēlāk mākslinieks no Latvijas Klāvs Loris ir ieguvis biennāles Grand Prix balvu Parīzē un biennāles kuluāros runā, ka Latvijas ekspozīcija ir starp trim labākajām!”

Pirmajā, nacionālā līmeņa atlasē Latvijā piedalījās vairāk kā četrdesmit jaunie mākslinieki. Žūrija – fotogrāfe Ilze Vanaga, kuratore Diāna Barčevska, kuratori Dāvis Kaņepe un Alberto Di Gennaro – atlasīja astoņus talantīgākos dalībai starptautiskajai biennāles “Eiropas jaunrade” ceļojošajai izstādei. Šie astoņi mākslinieki ir Klāvs Loris, Oskars Pavlovskis, Margrieta Dreiblate, Linda Vigdorčika, Paula Pelše, Lauris Vītoliņš, Lauris Aizupietis un Atis Izands.

Otrajā atlases kārtā piedalījās visi piedcesmit seši jaunie mākslinieki no septiņām Eiropas valstīm. Darbus vērtēja starptautiska žūrija un vienu no trim Grand Prix saņēma arī mākslinieks no Latvijas Klāvs Loris. Pārējie divi ir poļu māksliniece Magdalēna Savicka un franču mākslinieks Vilems Boels. Visi mākslinieki saņēma 2000 euro lielu stipendiju un sešus mēnešu apmaksātu mākslinieku darbnīcu Parīzē, kuru laikā viņiem bija jārada jauni mākslas darbi. Maijā šie darbi tika izstādīti prestižajā mākslas galerijā HANGAR Briselē.

Biennāles Eiropas kartē Cēsis un Latvija iezīmē austrumu un ziemeļu galējo punktu, tādējādi paplašinot biennāles tīklu ne tikai ģeogrāfiskā ziņā, bet arī dodot jaunu tradīciju un tēmu pienesumu.

Šogad biennāles partneru tīkls ir šāds:

Le Beffroi, Monrūža, Francija

Hala Stulecia, Vroclava, Polija

Broletto, Komo, Itālija

Museu de l’Emporda, Figuere, Spānija

Amadeo de Souza-Cardoso Municipal Museum, Amarante, Portugāle

Odense City Museum, Odense, Dānija

Kaņepes Laikmetīgās Kultūras centrs, Rīga, sadarbībā ar

Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” Cēsīs, Latvija