Barības vielu ieplūdes Baltijas jūrā

Rīcības pilota ūdens baseinos kā praktisks kaitīgo vielu ieplūdes samazināšanas rīks Baltijas jūrā - WATERCHAIN CB50

Līdz ar paaugstinātām barības un bīstamo vielu ieplūdēm, kā arī citiem specifiskiem ietekmes faktoriem, Baltijas jūra ir kļuvusi par vienu no apdraudētākajām jūras ekosistēmām pasaulē. Līdz šim noskaidrots, ka šīs vielas jūrā ieplūst no tādiem sauszemes avotiem kā lauksaimniecības zemēm, dažāda veida rūpnīcām, privātām mājsaimniecībām u.c., tās nonāk tuvējā ūdenstilpē un caur upēm ieplūst jūrā. Barības un bīstamo vielu ieplūdes Baltijas jūrā apgrūtina dabisku ekosistēmas funkcionēšanu, apdraud bioloģisko daudzveidību un dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuri dzīvo Baltijas jūras reģiona valstīs. Landsat satelīta attēlā redzama barības vielu ieplūde Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Attēls: NASA Lai spētu samazināt ieplūstošo vielu apjomu, nepieciešama kompleksa pieeja, ar kuras palīdzību cīnīties ar ieplūdes cēloņiem. Lai veicinātu Baltijas jūras atveseļošanos nākotnē, Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzfinansētā projekta laikā, kontrolējot ieplūstošo bīstamo vielu apjomu Baltijas jūrā ietekošajās ūdenstilpēs, tiks mazinātas barības un bīstamo vielu ieplūdes Baltijas jūrā.  

Mērķi

Samazināt barības vielu un kaitīgo vielu ieplūdi Baltijas jūrā no visu veidu avotiem uz sauszemes, pielietojot pieejamās vides tehnoloģijas un novērtējot to efektivitāti pilota ūdens baseinos.

Projekta aktivitātes

Projekta laikā tiks realizētas šādas aktivitātes: Kaitīgo un barības vielu ieplūdes Baltijas jūrā novērtēšana un samazināšana:
  • Esošās un vēsturiskās informācijas ievākšana un apkopošana, piesārņojumu avotu detalizēta kartēšana;
  • Iesaistīto pušu aptauja par testa teritoriju piesārņojumu;
  • Ekonomiski izdevīgāko un videi draudzīgāko izpētes metožu un ieplūžu mazināšanas tehnoloģiju apzināšana;
  • Testa teritoriju atlase;
  • tehnoloģiju uzstādīšana izvēlētajās teritorijās;
  • Ūdens kvalitātes izpēte (paraugu ievākšana un ķīmiskā analīze) – pirms un pēc tehnoloģijas uzstādīšanas;
  • Uzstādīto tehnoloģiju darbības novērtējums izvēlētajās teritorijās.
Projekta komunikācija:
  • Projekta mājas lapu izstrāde;
  • Sociālo mediju komunikācija;
  • Tradicionālo mediju komunikācija;
  • Semināri pārvaldības iestādēm, plānošanas reģioniem, pašvaldībām, NVO, zemju īpašniekiem u.c. iesaistītajām pusēm Centrālā Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī citām valstīm, kuras atrodas Baltijas jūras krastos;
  • Publikācijas par projekta vēstījumiem un rezultātiem – ziņu publikācijas, skrejlapas, brošūras, interaktīva rokasgrāmata, kurā apkopoti labās prakses piemēri;
  • Projekta vēstījumu un rezultātu izplatīšana caur digitālajiem komunikācijas kanāliem – video, tiešsaistes kursi ar gūtajām atziņām, secinājumiem un labās prakses piemēriem.

VRI risinājumi

Kombinējot tradicionālās ūdeņu izpētes metodes ar modernām attālās izpētes Zemes novērošanas metodēm, starpdisciplinārā VRI komanda veiks vispusīgu izpēti pilotteritorijās Latvijā. Šobrīd trūkst visaptverošas zinātniskas informācijas par izvēlēto teritoriju – Daugavas baseinu. Šī iemesla dēļ VRI plāno identificēt un iegūt trūkstošo informāciju par barības vielu koncentrācijām un izplatību projekta pilotteritorijā, lai pēc tam sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti attīstītu barības vielu ieplūdes samazināšanas stratēģiju. Papildus tam, nolūkā identificēt hlorofila koncentrāciju ūdenstilpēs, kas norāda uz augstu barības vielu saturu, VRI pielietos satelīta datus un attālās izpētes datus, kas ievākti ar jaunākajām novērošanas un vides izpētes tehnoloģijām.

Rezultāti

Baltijas jūras ilgtspējīgai attīstībai un ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanai nākotnē projekta laikā plānots attīstīt labās prakses piemērus, kuri būtu piemērojami visam Baltijas jūras reģionam. Līdz 2023.gadam plānots, ka barības un bīstamo vielu apjoms, kas ieplūst Baltijas jūrā, pilotteritorijās būs samazināts. Veiksmīgas projekta aktivitāšu realizācijas gadījumā rezultātiem būs tieša pozitīva ietekme uz to cilvēku dzīves kvalitāti, kuri dzīvo un uzturas Baltijas jūras tuvumā. Projekta norise: 10.2015. – 09.2018. Projekta vadītājs: Dr. Merja Ahonen, Satakuntas universitāte, e-pasts: merja.ahonen@samk.fi , tel. +358 44 710 3061 VRI projekta zinātniskais koordinators: Dr. Matīss Žagars, e-pasts: matiss.zagars@videsinstituts.lv, tel. +371 64127951 VRI projekta administratīvais koordinators: Roberts Rotbergs, e-pasts: roberts.rotbergs@videsinstituts.lv, tel. +371 26392616 Projektu finansiāli atbalsta: ERAF Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma INTERREG IVA 2014.-2020, 2 029 057 EUR Līdzfinansē: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 13 770 EUR Partneri: Vadošais partneris: Satakuntas Tehniskā universitāte (Somija) Partneri: Vides risinājumu institūts, Pyhäjärvi institūts (Somija), Turku universitāte (Somija), Karaliskais Tehnoloģiju institūts (Zviedrija), Tallinas Tehniskā Universitāte (Igaunija), Igaunijas Vides izpētes centrs, Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija), SIA “Åland Waterwork” (Somija). Vairāk par projektu: waterchain.samk.fi/en