Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki pielieto Zemes novērošanas un attālās izpētes datus, kā arī veic socioloģisku aptauju, lai noskaidrotu cilvēka dzīvošanai piemērotākos apstākļus reģionos un lauku teritorijās. Rezultātā pētnieki izstrādās plānošanas rīku, ar kura palīdzību noteikt, kādām teritorijām cilvēki piešķir vislielāko vērtību, izvērtējot vides, dabas, infrastruktūras, socio-ekonomiskos un citus faktorus.
Pētniecībā bieži pielietota metode ir savvaļā apdraudētu dzīvnieku dzīvotņu modelēšana. Iegūstot zināšanas par putniem un dzīvniekiem piemērotu dzīves vidi, neizmantotas vai degradētas teritorijas ir iespējams pielāgot to vajadzībām. Šāda pētniecības pieeja VRI zinātniekiem rosināja uzdot jautājumus – kādai būtu jābūt cilvēka dzīvotnei, un kādi apstākļi nodrošina cilvēka labjūtu? VRI attālās izpētes eksperts Dr. Dainis Jakovels skaidro: “Pandēmijas gads ir parādījis, ka cilvēki aizvien vairāk meklē dzīvošanai piemērotas vietas reģionos, kur ir droša un tīra vide. Tajā pašā laikā ir dažādi faktori, kas viņus attur, piemēram, pakalpojumu nepieejamība vai nepiemērota infrastruktūra. Mēs secinājām, ka, noskaidrojot kritērijus, kas cilvēkam ļauj labi justies savā dzīvesvietā, pašvaldības, plānošanas reģioni un citas organizācijas varētu pieņemt gudrus un zinātnē balstītus teritoriju attīstības lēmumus.”
Lai izprastu, kādām teritorijām cilvēki piešķir vislielāko vērtību, 2021. gada sākumā VRI pētnieki veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju kritērijiem dzīvesvietas izvēlē. Pētījumā piedalījās cilvēki, kuri nesenā pagātnē pārvākušies uz dzīvi viensētās vai vēlētos to darīt tuvāko 5 – 10 gadu laikā. Aptauju kopumā aizpildīja 633 respondenti. Aptaujas jautājumi bija sadalīti divās galvenajās kategorijās – dzīvesvietu raksturojošie kritēriji un dzīvesvietas apkārtni raksturojošie kritēriji.
Dzīvesvietu raksturojošie kritēriji
Aptaujas dalībnieki vērtēja vēlamos dzīvesvietu raksturojošos kritērijus esošā vai potenciālā īpašuma ietvaros. Kritērijos ietilpa tādi faktori kā ēku un pieguļošās zemes platība, infrastruktūras elementi, kā arī dabas un vides resursi un to kvalitāte. Rezultāti aplūkojami grafikā nr. 2.
Vairākums respondentu izvēlētos īpašumu, kuram ir vismaz 1 ha pieguļošās zemes un teritorijā jau atrodas dzīvojamās ēkas ar potenciālu atjaunošanai vai labiekārtošanai. Kā vienu no būtiskākajiem kritērijiem respondenti minējuši infrastruktūras kvalitāti – elektrības pieslēgumu, interneta un telefonsakaru pārklājumu, dzeramā ūdens pieejamību. Vērtējot dabas un vides faktorus, respondenti atzinuši, ka vēlētos, lai īpašumā aug koki, daļu no teritorijas klātu zālāji un meži, kā arī, lai teritorijā atrodas ūdenstilpe. Aptaujas rezultātos redzami arī kritēriji, kurus respondenti nevēlētos redzēt savā īpašumā, piemēram, augstsprieguma līnijas, koplietošanas ceļu un aizsargājamās dabas teritorijas vai liegumus.
Dzīvesvietas apkārtni raksturojošie kritēriji
Lai noskaidrotu iedzīvotāju svarīgākos dzīvesvietas apkārtni raksturojošos, aptaujātajiem bija jāizvērtē, cik svarīga viņiem ir apdzīvotu vietu sasniedzamība, transporta infrastruktūra un mobilitāte, pakalpojumu pieejamība, izglītības, darba, socializēšanās un atpūtas iespējas, kā arī dabas un vides pieejamība. Rezultāti aplūkojami grafikā nr. 3.
Par nozīmīgākajiem vides kvalitātes un drošības faktoriem aptaujātie atzinuši zemu noziedzības līmeni, kā arī zemu skaņas, gaismas un transporta piesārņojumu. Aptauja rāda, ka iedzīvotājiem svarīga ir laba gaisa kvalitāte, kā arī mežu un ūdenstilpju tuvums viņu īpašumam. Vērā ņemami kritēriji ir arī piebraucamā ceļa kvalitāte, zema satiksmes intensitāte, degvielas uzpildes staciju pieejamība, riteņbraucēju celiņu un pastaigu taku tuvums. Respondenti arī atzinuši ka sava īpašuma tuvumā nevēlētos militāros objektus, lopkopības uzņēmumus un industriālās zonas.
Aptaujā iegūtā informācija ļauj noskaidrot faktorus, kas piešķir vietām vērtību, īpaši reģionos un lauku teritorijās. Apzinot cilvēku vēlmes, pētnieki izstrādās teritoriju plānošanas rīku, kas balstīts attālās izpētes datos un gudros algoritmos. Ņemot talkā satelītu, aviācijas un citus attālās izpētes tehnoloģiju datus, VRI kartēs aptaujā minētos cilvēkam nozīmīgos faktorus, piemēram, ceļu un infrastruktūras pieejamību, gaisa un ūdenstilpju kvalitāti, koku un mežu tuvumu.
Dr. Dainis Jakovels skaidro: “pēc aptaujas veikšanas mēs zinām, kādi kritēriji cilvēkiem ir būtiski brīdī, kad viņi izvēlas dzīvesvietu. Izmantojot attālās izpētes datus, mēs varam modelēt cilvēkam piemērotas dzīvotnes. Par pētījuma pilottreitoriju izvēlējāmies Cēsu novadu. Esam izveidojuši pirmās novada cilvēka dzīvotņu kartes. Šos datu attēlus novadu attīstītāji var izmantot kā rīku teritoriju telpiskajai plānošanai. Pieņemt gudrus un datos balstītus lēmumus, kur ieguldīt, lai līdz šim neapdzīvotas teritorijas kļūtu iedzīvotājiem pievilcīgākas.”
Vides risinājumu institūts ir Latvijā vadošais Zemes novērošanas un attālās izpētes jomas pārstāvis, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras pakalpojumu sniedzējs. Aptauja veikta un attālajā izpētē balstīts plānošanas rīks tiek izstrādāts Eiropas Kosmosa aģentūras PECS programmas atbalstītā projekta “Inovatīvs telpiskās plānošanas pakalpojums lauku reģionu attīstībai” (Human Habitat) ietvaros.
Vairāk par pētījumu lasi šeit.
