Pielietojot Copernicus programmas atvērtos satelītu datus, iespējams optimizēt vēja ģeneratoriem atbilstošu piekrastu atlasīšanu, tādējādi sniedzot reālu atbalstu enerģētikas nozarei.
ANO Ilgtspējīgās attīstības programmā izvirzīti 17 mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, tostarp arī „norošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu”. Ņemot vērā izvirzīto mērķi, piekrastes vējš var kļūt par nozīmīgu enerģijas avotu Eiropas Savienībā. Copernicus dati var būt noderīgs informācijas avots, izvēloties vēja ģeneratoru izvietošanai piemērotākās piekrastes.
Vēja ģeneratoru izmantošana Eiropas teritorijā aizsākās 1982. gada 15. aprīlī, kad pirmais vēja ģenerators ar piecām turbīnām uzsāka darbību Grieķijas teritorijā. Šobrīd vēja enerģija ir strauji augoša ekonomikas nozare. Statistika liecina, ka vēja enerģija pārklāj 11,6% no visa enerģētikas pieprasījuma Eiropas Savienībā, kas iezīmē otro vietu saražotās jaudas ziņā Eiropā.
Saražoto vēja enerģiju ģenerē lielas vēja turbīnas, kas izmanto vēja enerģiju, pārvēršot to elektroenerģijā. Šādu ģeneratoru uzstādīšanas vietu izvēle ir sarežģīts process, un tas prasa rūpīgu, dārgu un laikietilpīgu analīzi. Tā iekļauj, piemēram, reljefa izpēti, pētījumus par ģeneratoru ietekmi uz vidi, vēja enerģijas novērtēšanu un ģeneratoru iekārtu simulāciju. Copernicus dati var sniegt atbalstu, izvērtējot piemērotu vietu, lai uzstādītu sauszemes vēja ģeneratoru fermas.
Viens no piemēriem šādai praksei ir "Spottit" – Lielbritānijā bāzēts start-up uzņēmums, kas izmanto Copernicus Sentinel datus, lai nodrošinātu inovatīvu pašapkalpošanas programmatūru sauszemes vēja ģeneratoru izstrādātājiem. Martello Deplano, Spottit līdzīpašnieks, sarunā ar Copernicus norādīja: „Copernicus Sentinel dati ir vērtīgs resurss tā globālā pārklājuma, pieejamības un biežo atjauninājumu dēļ.”
Vairāk par Copernicus atbalstu vēja enerģijas jomai var uzzināt šeit
