Copernicus
Vides risinājumu institūts –
"Copernicus" programmas vēstnesis
kopš 2017. gada
Vides risinājumu institūts –
2017. gadā Vides risinājumu institūts kļuva par Zemes novērošanas programmas “Copernicus” vēstnieku un akadēmiju tīkla pārstāvi Latvijā. “Copernicus” ir lielākā Zemes novērošanas programma pasaulē. To uzrauga Eiropas Komisija un īsteno Eiropas Savienība (ES) sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru (ECMWF) un citām ES kosmosa nozares aģentūrām.
Sentinel flote – Eiropas skats uz zemeslodi
“Copernicus” ietvaros izveidota Zemes novērošanas satelītu flote “Sentinel”. Pirmais flotes satelīts Sentinel-1A nonāca orbītā 2014.gadā, bet kopumā līdz 2030.gadam plānots orbītā nogādāt 20 Sentinel satelītus. Lai iegūtu visaptverošu informāciju par Zemes ekosistēmām, ierīkotas arī ar dažādiem sensoriem aprīkotas stacijas uz zemes. Pateicoties šo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, Copernicus nodrošina aktuālu brīvpieejas informāciju un datus par sauszemes, saldūdeņu, jūras, okeānu ekosistēmām, atmosfēru, drošību, ārkārtas situācijām un klimata pārmaiņām. To iespējams pielietot kā globālu, tā nacionālu un reģionālu jautājumu risināšanai.
Copernicus piedāvātie pakalpojumi
Copernicus Atmosfēras monitoringa pakalpojums (CAMS)
Nepārtraukta datu un informācijas plūsma par atmosfēras sastāvu reālajā laikā. Pakalpojums raksturo situāciju reālajā laikā, paredz izmaiņas tuvākajās dienās, kā arī analizē pēdējo gadu datus.
Copernicus Jūras vides monitoringa pakalpojums (CMEMS)
Regulāra un sistemātiska informācija par pasaules okeānu un Eiropas jūru ekosistēmu fizikālajiem rādītājiem, mainību un dinamiku. Novērojumi un prognozes sniedz vērtīgu informāciju visa veida jūras pielietojumiem.
Copernicus Zemes monitoringa pakalpojums (CLMS)
Ģeogrāfiskā informācija par zemes segumu – veģetāciju, ūdens aprites ciklu. Šī informācija noder teritoriju un pilsētplānošanā, mežu apsaimniekošanā, ūdeņu apsaimniekošanā, lauksaimniecībā, pārtikas drošībā u.c.
Copernicus Klimata pārmaiņu pakalpojums (C3S)
Detektē vides un sociālos izaicinājumus, kas radušies klimata pārmaiņu dēļ. Pakalpojums piegādā informāciju par klimata pārmaiņu monitoringa rezultātiem un paredzamajām sekām, tādējādi palīdzot tām pielāgoties un iespēju robežās mazināt to ietekmi. Vairāk par C3S.
Copernicus Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums (CEMS)
Savlaicīga un precīza ģeotelpiskā informācija par dabas katastrofām, cilvēka izraisītām ārkārtas situācijām, humānajām krīzēm. Informācija iegūta no satelītos bāzētas attālās izpētes, kā arī atvērtās pieejas lauka datiem.
Copernicus Drošības pakalpojums
Informācija, kas saistīta ar Eiropas drošības izaicinājumiem. Tas ļauj operatīvāk novērst, sagatavoties un sniegt pārdomātu atbildes reakciju trīs būtiskākajās jomās: robežu uzraudzība, jūras uzraudzība, ES ārējās darbības.
Vides risinājumu institūta aktivitātes Copernicus
Raidījums "Zemes dati"
Dati un informācija ir 21. gadsimta nafta. Cilvēks jau izsenis ir tiecies izmantot tehnoloģijas, lai labāk izprastu sev apkārt notiekošo. Miniraidījumā “Zemes dati” iespējams uzzināt, kā Zemes novērošanas tehnoloģijas virza cilvēces attīstību, kā tie palīdz uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem dabas resursu apsaimniekošanā.
1. epizode
Lēmumu pieņemšana
Epizodē skaidrojam, kas ir Zemes novērošana, kur Latvija ir kopējā Eiropas Kosmosa nozares saimē, ko mums nozīmē iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā un kā Zemes novērošanas tehnoloģijas var palīdzēt uzņēmumu vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem dabas resursu apsaimniekošanā.
2. epizode
Mežsaimniecība
Tajā Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Agris Brauns un NORGSKOG Group izpilddirektors Arne Rørå stāsta par meža ekosistēmas nozīmi, mūsdienu mežsaimniecības praksēm, kā arī to, kā Zemes novērošanas tehnoloģijas palīdz novērtēt un uzraudzīt meža resursus un prognozēt mežā notiekošo.
3. epizode
Ezeri
Epizodē pētnieks Matīss Žagars un Zemes novērošanas eksperts Dainis Jakovels pastāstīs kāda ir ezeru situācija Latvijā, kā Zemes novērošanas dati var palīdzēt to uzraudzīšanā un apsaimniekošanā, kā arī novērtēt to kvalitāti un cilvēka darbību ietekmi.
4. epizode
Ārkārtas situācijas
Lai arī mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgā reģionā, tomēr klimata pārmaiņu rezultātā mums arvien biežāk nāksies saskarties ar tādām ārkārtas situācijām kā plūdi un meža ugunsgrēki. “Zemes datu” ceturtajā sērijā Vides risinājumu institūta pētnieks Agris Brauns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) civilās aizsardzības departamenta vadītājs Ivars Nakurts pastāstīs par to, kā Zemes novērošana palīdz šādām situācijām sagatavoties un novērtēt to sekas.
5. epizode
Dabas resursi
Daba un tās daudzveidība ir Latvijas stratēģiskais resurss. Diemžēl pietiekami daudzas vietas esam sabojājuši nepārdomātu, īstermiņa mērķu vadītu saimniecisko lēmumu rezultātā. “Zemes datu” piektajā sērijā Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Rolands Auziņš, Vides risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja un pētnieks Agris Brauns pastāstīs par to, kā, ņemot talkā Zemes novērošanas tehnoloģijas, degradētai dabas teritorijai varam dot otru iespēju.
