2018.gada laikā Vides risinājumu institūta (VRI) pētniece Tuuli Soomets organizēja 10 lauka izpētes kampaņas, kurās ievāca un analizēja 4 Latvijas un Igaunijas ezeru fizikālos un bioķīmiskos parametrus. Izpētes kampaņas norisinājās Lubānā, Burtnieka, Rāznas un Vertsjerves ezerā. Iegūtie lauka pētījumu rezultāti palīdzēs attīstīt satelītu datos balstītu ezeru monitoringa rīku.
Lauka izpētes kampaņas norisinājās no 2018. gada aprīļa līdz pat novembrim. Vienā no kampaņām, kas norisinājās Lubāna ezerā, VRI pētnieki organizēja īpašu misiju – vienlaicīgi ar lauka datiem viņi ievāca arī aviācijā bāzētus attālās izpētes datus. Pateicoties šai misijai, Lubānu pētnieki varēs analizēt trīs līmeņos – no lauka ievāktajos datos, aviācijā bāzētos attālās izpētes datos un satelītu datos. Līdz ar to sagaidāma plašāka informācijas bāze par šo ezeru. Visās kampaņās iegūto informāciju Dr. Soomets izmantos satelītu datos bāzēta ezeru monitoringa rīka izstrādē. Jau kopš 2017.gada pētniece ir testējusi un analizējusi dažādas Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu Sentinel-2 un Sentinel-3 ainas. Šobrīd, lai saprastu, vai satelītu datos redzamā informācijas ir patiesa un pielietojama, nepieciešams to salīdzināt ar ezeros ievāktajiem datiem.
Dr. Soomets ievāca kā fizikālos, tā bioķīmiskos parametrus. Lai analizētu ezeru fizikālo parametrus, pētniece ievāca ūdens caurredzamības, temperatūru izmaiņas un skābekļa koncentrācijas datus. Savukārt bioķīmiskajām analīzēm bija nepieciešami fitoplanktona pigmenti, kopējās slāpekļa un fosfora koncentrācijas, kā arī kopējais suspendēto un izšķīdušo vielu daudzums. Datu analīžu rezultāti liecina, ka 2018.gadā visaugstākās hlorofila koncentrācijas Latvijas ezeros detektētas augustā, savukārt Igaunijas ezerā augstākā koncentrācija novērota oktobrī. Pētīto ezeru starpā Burtnieks uzrādījis vislielāko hlorofila koncentrāciju, īpaši augustā, taču tā vidējie hlorofila koncentrāciju rādītāji bijuši līdzīgi Vertsjerves ezeram.
Hlorofila koncentrācija ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas signalizē par apjomīgu fitoplanktona, aļģu klātbūtni ezerā. Lai sniegtu precīzus spriedumus par pētīto Latvijas un Igaunijas ezeru stāvokli un satelītu datos balstītām izpētes iespējām, pētnieki turpinās analizēt ievaktos datus un rīkos datu ievākšanas arī 2019.gadā.
Ar pilnu Dr. Soomets 2018.gada ekspedīciju apskatu iespējams iepazīties šeit.
Izpētes kampaņas ir daļa no FLUID: Informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstīta attālās izpētes pieeja ezeru izpētei un monitoringam Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/137. Vienošanās ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru par projekta realizāciju Nr.1.1.1.2/16/I/001. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts.
Vairāk par FLUID projektu iespējams uzzināt šeit.