Hidroloģiskā režīma atjaunošana Ķemeru Nacionālā parka mežos

Iepriekšējā gadsimta laikā lielas purvu, mežu un lauksaimniecības zemju platības ir skārusi teritoriju nosusināšana, lai padarītu vieglāku to saimniecisko izmantošanu. Līdz ar to šo platību dabiskais hidroloģiskais režīms ir būtiski mainījies, kas rada draudus dažādu aizsargājamo sugu dzīvotņu pastāvēšanai. Kā atzīts ES aizsargājamo Latvijas meža biotopu stāvokļa novērtējumā, gandrīz visu pārmitro meža biotopu teritorijas ir sliktā stāvoklī. ES normatīvos noteikts – līdz 2020. gadam ikvienai ES dalībvalstij nepieciešams nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu, veidojot zaļo infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15% degradēto ekosistēmu. Lai to realizētu, nepieciešama tūlītēja un uz kvalitatīviem pētniecības datiem balstīta plānveida rīcība.

Mērķi

Novērst nosusināšanas sistēmu negatīvo ietekmi uz pārmitro mežu ekosistēmām un uzlabot aizsargājamo meža biotopu Staignāju meži (9080*), Purvainie meži (91D0*) un Aluviāli krastmalu un palieņu meži (91E0*) stāvokli Lielā Ķemeru tīreļa rietumu malas teritorijā.

VRI risinājumi

Pētniecībā balstīta hidroloģiskā režīma atjaunošanas programmas izstrāde, lai veiktu meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas pasākumus, tādā veidā nodrošinot aizsargājamiem biotopiem – Staignāju mežiem, Purvainajiem mežiem un Aluviālajiem krastmalu un palieņu mežiem, nepieciešamo hidroloģisko režīmu. Pirms pārmitro meža biotopiem piemērota hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu plānošanas tika veikta rūpīga teritorijas izpēte un plānoto pasākumu izvērtējums.

Pielietotās metodes un tehnoloģijas

Lai īstenotu detalizētu meliorācijas sistēmas kartēšanu, apsekošanu un stāvokļa novērtējumu, kā ari veiktu hidroloģiskā režīma modelēšanu, VRI pētnieki izmantoja datus, kuru ievākšana tika veikta ar aviācijā bāzētām attālās izpētes tehnoloģijām. Balstoties uz augstas precizitātes zemes virsmas reljefa datiem, kas iegūti ar LiDAR lāzerskeneri, tika izventarizēts un novērtēts meliorācijas sistēmas stāvoklis, kā arī izveidots projekta teritorijas trīsdimensionāls digitālā reljefa un virsmas modelis. Lai novērtētu ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli projekta teritorijā, tika pielietoti arī citi dati, kas iegūti ar lāzerskenēšanas tehnoloģijām un hiperspektrālajiem sensoriem. 

Rezultāti 

Ar aviācijā bāzētām attālās izpētes tehnoloģijām iegūti dati par teritorijas reljefu, meliorācijas sistēmām un ES nozīmes biotopu – purvaino un staignāju mežu, kā arī aluviālo krastmalu un palieņu mežu, stāvokli, sagatavoti digitāli teritoriju reljefa un veģetācijas modeļi un kartes, modelēta plānoto hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu ietekme uz sērūdeņražu veidošanās procesiem un apkārtējo teritoriju gruntsūdens līmeņa izmaiņām, izstrādāts hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu plāns.

Projekta norise: 21.09.2011 – 31.08.2016

Projekta vadītājs: Gints Starts, Dabas aizsardzības pārvalde

VRI projekta koordinators: Rūta Abaja, ruta.abaja@videsinstituts.lv, Mob.tel. +371 27818676

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma

Projekta līdzfinansētājs: Latvijas Vides aizsardzības fonds

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar:

Vadošais partneris: Daba aizsardzības pārvalde

Partneri: Latvijas Dabas fonds, ELM MEDIA

Projekta buklets

Papildu informācija par projektu