Inovatīvas attālās izpētes metodes adaptēšana ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanai un stāvokļa novērtēšanai
Jebkuras sugas eksistencei dabā nepieciešami specifiski dzīves apstākļi, kas apmierina tās pamata vajadzības – barības vielas, dzīves telpu, klimatiskos apstākļus u.c.. Diemžēl nereti cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē atsevišķas sugas vairs nespēj apmierināt savas pamata vajadzības, līdz ar to sarūk to izdzīvošanas iespējas. Turklāt pastāv arī tādas sugas, kuru nozīmi vēl neapzināmies, bet kurām ir fundamentāla loma kopējā dabas un cilvēku savstarpējā mijiedarbībā. Lai saglabātu daudzveidīgas dabas vērtības nākamajām paaudzēm, nepieciešama vienota un mērķtiecīga rīcība. Šī iemesla dēļ 1992.gadā Eiropas Kopiena (Eiropas Savienība) pieņēma Biotopu Direktīvu 92/43/EKK, kuras mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu, floras un faunas aizsardzības pasākumus to saglabāšanai vai atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā. Ņemot vērā ES valstu vienošanos par Direktīvu, Latvijas pašreizējais uzdevums ir kartēt visu valstī esošo īpaši aizsargājamo biotopu teritorijas un novērtēt to stāvokli, lai nākotnē spētu nodrošināt to pienācīgu aizsardzību un apsaimniekošanu, saglabājot to funkcijas ilgstošā laika posmā.
Mērķi:
- adaptēt un testēt attālās izpētes datu analīzes risinājumus ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidu kartēšanai Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām;
- novērtēt attālās izpētes datu izmantošanas iespējas ES nozīmes biotopu stāvokļa novērtējumam un sagatavot vadlīnijas attālās izpētes datu ievākšanas un analīzes nosacījumiem ES nozīmes biotopu kartēšanai un monitoringam.
Aktivitātes:
- izstrādāta praktiski pielietojama metodika inovatīvai attālās izpētes datu ievākšanai un analīzei dažādu ES nozīmes aizsargājamo biotopu grupu (jūras krasta, piejūras un iekšzemes kāpu, virsāju, krūmāju, zālāju, purvu un mežu biotopi) kartēšanai un stāvokļa novērtējumam.
Pielietotās metodes un tehnoloģijas:
Lai spētu noteikt dažādu ES nozīmes aizsargājamo biotopu veģetācijas tipu struktūras, dati tika ievākti divos veidos un salīdzināti. Aizsargājamo biotopu apsekošana tika veikta gan ar tradicionālajām lauka datu ievākšanas metodēm, gan pielietojot aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģijas – RGB kameru, LiDAR lāzerskeneri un hiperspektrālos sensorus. Balstoties uz šo datu analīzi, tika sagatavotas vadlīnijas ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanai un stāvokļa novērtējumam.
Projekta norise: 2014. gada aprīlis – 2014. gada decembris
Projekta vadītājs: Gatis Eriņš
VRI projekta koordinators: Rūta Abaja, ruta.abaja@videsinstituts.lv
Projekta finansētājs: Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri
