Intervija: VRI direktore skaidro bioekonomikas nozīmi un potenciālu Latvijā

2020. gada 26. maijā Vides risinājumu institūta (VRI) direktore Inese Suija-Markova viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijā strauji augošu nozari Bioekonomiku. Tā ir mērķtiecīga zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, lai prasmīgi izmantotu bioloģiskos resursus un radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību.2020. gada 26. maijā Vides risinājumu institūta (VRI) direktore Inese Suija-Markova viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijā strauji augošu nozari Bioekonomiku. Tā ir mērķtiecīga zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, lai prasmīgi izmantotu bioloģiskos resursus un radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Zinātnieku aplēses liecina, ka globāli līdz 2030. gadam pieaugs pieprasījums pēc dažādiem resursiem. Par 50 % pieaugs pieprasījums pēc pārtikas, par 45% pēc enerģijas un par 30% pēc ūdens. “Mūsu paaudzes lielākais izaicinājums ir apmierināt pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas, ūdens un vienlaikus radīt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Bioekonomika ir viena no atbildēm šiem izaicinājumiem, tā ir atjaunojamo bioloģisko resursu ražošana un ražošanas atkritumu pārvēršana produktos ar pievienoto vērtību,” šādi par bioekonomiku un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības nozīmību saka VRI direktore Inese Suija-Markova.

Latvijā bioekonomikas nozarēm ir liels attīstības potenciāls. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES). Meža platības uz vienu iedzīvotāju ir ceturtās lielākās ES, taču saražotās produkcijas vērtība no vienas zemes vienības ir viena no zemākajām ES. “Tas nozīmē, ka mums ir bagātīgi dabas resursi, bet mēs šos resursus izmantojam ļoti primitīvi. Primāri saražojam un ar nelielu pārstrādi atdodam tos tālāk, visbiežāk pat uz citām valstīm, kur top produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kas rada lielākus ieņēmumus uzņēmumiem, ļaujot tiem kļūt turīgākiem un radīt jaunas darba vietas. Bet īstenībā mums ir tāds pats potenciāls kā citur,” šādi par bioekonomikas attīstības potenciālu Latvijā stāsta Inese Suija-Markova.

Lai nodrošinātu gudras un ilgtspējīgas bioekonomikas izaugsmi, VRI sadarbībā ar citiem projekta RDI2CluB partneriem no Latvijas, Somijas, Igaunijas, Norvēģijas un Polijas jau trešo gadu strādā pie bioekonomikas inovācijām labvēlīgas vides radīšanas. Kā Latvijā aktualizēt bioekonomiku skaidro Inese Suija-Markova: “Mums ir ļoti daudz fragmentētu zināšanu un šīs zināšanu jomas nesatiekas. Mums ir jārada tāda vide, kur satikties gan zināšanu radītājiem, gan tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmējiem, kuri šīs zināšanas un tehnoloģijas māk pārvērst jaunos produktos un pakalpojumos. Kāpēc to darīt lauku teritorijās? Tāpēc, ka mēs to darām vietās, kur ir pieejami bioloģiskie resursi, mēs runājam par lauksaimniecības resursiem, par mežsaimniecības resursiem, par zivsaimniecības resursiem, tās ir tās potenciālās jomas, kuras nav vēl līdz galam izmantotas.”

Ražošanas procesos rodas ārkārtīgi daudz atkritumu. Tajā skaitā Latvijas tautsaimniecības nozare, kurā rada vislielāko atkritumu apjomu – lauksaimniecībā tie ir apmēram 9 milj. tonnu gadā un mežizstrādē aptuveni 2,9 milj. kubikmetru. neizlietotā materiāla. “Šis neizlietotais materiāls vēl joprojām turpina būt vērtība. Tātad tas nozīmē, ka mums ir nepieciešamas zināšanas, kā to tālāk izmantot un pārstrādāt jaunos produktos,” skaidro Inese Suija-Markova.

Vides risinājumu institūts projekta RDI2CluB ietvaros izstrādājis Latvijai piemērota bioekonomikas risinājuma prototipu. Tajā piedāvātas idejas bioloģiskās augkopības procesu uzlabošanai, pielietojot jaunās tehnoloģijas un audzējot augstas pievienotās vērtības produkciju. Ar institūta izstrādāto prototipu iespējams iepazīties šeit. Institūts arīdzan piedalās Vidzemes reģiona bioekonomikas izstrādē, bioekonomas klastera un inovāciju ekosistēmas attīstīšanā un bioekonomikas vadības modeļa izstrādē.

Par projektu:

RDI2CluB (Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos) ir daļa no Baltijas jūras reģiona programmas 2014 – 2020 projektu ģimenes, 1. prioritārā virziena “Inovācijas spējas” ietvaros. Prioritārais virziens veltīts pasākumiem, kas stiprina Baltijas jūras reģiona spēju radīt un komercializēt inovācijas.

Tā mērķis ir apvienot bioekonomikas inovāciju tīklus, dalīties ar idejām, veidot partnerības un strādāt kopā, lai attīstītu praktiski pielietojamas bioekonomikas uzņēmējdarbības iespējas. Projekta partneri no Latvijas, Somijas, Norvēģijas, Igaunijas un Polijas apvienojušies, lai radītu zināšanas un vairotu izpratni par ilgtspējīgas bioekonomikas uzņēmējdarbības potenciālu Baltijas jūras reģionā. Lai veicinātu starptautisko sadarbību, partneri izveidojuši Biobord tiešsaistes platformu, kas kopā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem tiek testēta un uzlabota.

Vairāk par projektu šeit.