Jaunas tehnoloģijas sēklu dīgtspējas paātrināšanai

Sēklu dīgšanas ātrumam ir nozīmīga loma kā bioloģiskajā, tā konvencionālajā lauksaimniecībā, tāpēc jau kopš 2019. gada Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki kopā ar lauksaimniecības uzņēmumiem SIA “Vidzemes mežsaimnieks” un SIA "Damuižnieki"  izstrādā jaunas tehnoloģijas vērtīgu, bet lēni dīgstošu garšaugu un dārzeņu sēklu sagatavošanai un izsējai. 2020. gadā pētnieki testēja jaunās tehnoloģijas lauka apstākļos.  

Augam jau tā dīgšanas stadijā ir jāmērojas ar saviem konkurentiem – nezālēm. Auga konkurētspējas palielināšanās nozīmētu veselīgāku un produktīvāku auga veidošanos, tādējādi veicinot arī ražas pieaugumu. Lai palīdzētu celt auga konkurētspēju, VRI pētnieki izstrādā jaunas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un izsējai.  

Ne visiem augiem sēklas sadīgst pāris dienu laikā. Ja graudaugu sēklas sadīgst 3 – 7 dienu laikā, tad daudzām dārzeņu un garšaugu sugām raksturīga ļoti lēna dīgšana. Šoreiz VRI pētnieki izvēlējušies kultūraugus, kuriem sēklas sadīgst 14 – 24 dienu laikā. Tie ir dilles, koriandrs, timiāns, kliņģerītes, burkāni un sīpoli. Šiem augiem pētnieki izstrādā jaunu diedzēšanas tehnoloģiju kontrolētos apstākļos, lai pēc izsējas lauka apstākļos tās paspētu izdīgt pirms nezālēm.  

Pētnieki veikuši dažādus izmēģinājumus, lai atrastu tehnoloģiju, kurai novērojami labākie rezultāti. Pēc izmēģinājumiem kontrolētos apstākļos pētnieki secinājuši, ka visveiksmīgākā diedzēšanas tehnoloģija ir sēklu izsēšana augsnē tajā brīdī, kad sēkla ir baltā dīgļa stadijā.   

Pēc sēklu sagatavošanas ir ļoti svarīgi nodrošināt sēklas nogādāšanu zemē tā, lai netraumētu sagatavoto dīgli. Nolūkā atvieglot šo procesu, pētnieki izstrādāja sēklu apvalkošanas tehnoloģiju. Sēkla tika ieslēgta šķidrajā kapsulā un ar speciālu sējmašīnu iestrādāta zemē. Pēc sēklu izdiedzēšanas un iekapsulēšanas varēja sākties eksperimenti lauka apstākļos.  

2020. gada vasarā VRI pētnieki veica lauka izmēģinājumus. Iepriekš izdiedzētas sēklas ar šķidro kapsulu nonāca augsnē. Sadīgušo sēklu daudzumu pētnieki salīdzināja ar kontroles kopu – neapstrādātām sēklām. Vasaras sezonas laikā pētnieki veica sešus atkārtotus izmēģinājumus. Viņi vērtēja, kā dīgšanu ietekmē izmantotās šķidrās kapsulas veids, temperatūra, mitrums un citi klimatiskie apstākļi. Rezultātā pētnieki secināja, ka mainīgie klimatiskie apstākļi  būtiska ietekmē sēklu dīgšanu.  

Par izmēģinājumu gaitu stāsta Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Ieva Mežaka: 

“Jau iediedzētas sēklas ir jutīgākas pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ja augsnē nav pietiekams mitrums, tad izdiedzētais dīglis izžūst un iet bojā. Kopumā veicām sešus izmēģinājumus, ik pēc nedēļas.  Katrā izmēģinājuma sērijā, mainoties vides apstākļiem, mainījās arī sadīgušo sēklu daudzums un tas, kurš sēšanas veids bija veiksmīgākais”. 

Nākamajā posmā VRI pētnieki plāno apkopot pētījuma rezultātus, kā arī pavēstīt par tiem plašākai auditorijai. Vecauces zinātniskajā seminārā paredzēts prezentēt diedzēšanas izmēģinājumus, kuros sēklas tika apstrādātas ar ultraskaņu. Semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā šī sēklu priekšapstrādes metode veicināja augstāku dīgtspēju VRI pētītajām sugām.

Jaunas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un sējai tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Jaunas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un sējai” (Nr. 18-00-A01620-000051) ietvaros. 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.