LIFE PeatCarbon

Projekta akronīms: LIFE21 – CCM – LV – LIFE – PeatCarbon

Projekta finansēšanas programma: Eiropas Komisijas LIFE programmas Klimata pārmaiņu mazināšanas programmas projekts

Projekta ilgums: 01.07.2022. – 30.06.2027.

Vadošais partneris: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta vadītāja: Māra Pakalne, mara.pakalne@lu.lv, +371 29511001

Projekta koordinators VRI: Rūta Abaja, ruta.abaja@vri.lv, +371 27818676

Projekta mērķis: īstenot purvu atjaunošanas pasākumus degradētos augstajos purvos, demonstrēt inovatīvus līdzekļus un pielietojuma metodes klimata pārmaiņu mazināšanas monitoringam un izvērtējumam

Projekta dalībvalstis: Latvija, Somija, Dānija, Vācija

Sadarbības partneri Latvijā: Latvijas Universitāte (LU), Vides risinājumu institūts, Biedrība “Baltijas krasti”, SIA “AGS Sistēmas”, SIA “EthnoExpert”, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “SILAVA”

Sadarbības partneri pārējās valstīs: Somijas meteoroloģijas institūts (FMI), Oulu Universitāte (Somija), Amphis international (Dānija), Luonnonvarakeskus – Dabas resursu institūts (Somija), Naturschutzbund Deutschland (Vācija), Silkeborgas pašvaldība (Dānija)

Projekta kopējais finasējums: 4 425 740,42 eiro

EK līdzfinasējums: 60%

Projekta vietas Latvijā: Cenas tīrelis, Lielā Pelečāres purvs, Melnā ezera purvs, un Sudas-Zviedru purvs Gaujas Nacionālajā parkā

Projekta vietas Somijā: Välisuo purvs un Matorova purvs

Projekta uzdevumi: 

• Purvu atjaunošanas pasākumu ieviešana degradētos purvos Latvijā un Somijā lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošas gāzes emisiju, veicinot LIFE Climate Action mērķus. 
• Veikt inovatīvus degradētu purvu hidroloģiskā režīma stabilizēšanas pasākumus siltumnīcas efektu gāzes (SEG) emisiju samazināšanās demonstrēšanai.
• Izstrādāt purvu apsaimniekošanas plānus divās projekta vietās Latvijā; Cenas tīreļa dabas liegumā un  Lielā Pelečāres purva dabas liegumā, un divās projekta vietās Somijā; Valisuo purvā un Matorova purvā. Papildus vēl veikt iepriekšējo LIFE projekta purva atjaunošanas pasākumu novērtējumu ekosistēmu līmenī, novērtēt hidroloģiskā režīma stabilizēšanas rezultātus uz SEG emisiju samazinājumu Sudas-Zviedru purvā (“LIFE Mitrāji,” LIFE13 NAT/LV/000578), Cenas tīrelī (“LIFE Purvi,” LIFE04 NAT/LV/000196)  un Melnā ezera purvā (“LIFE Augstie purvi,” LIFE08 NAT/LV/000449).
• Izveidot attālo izpētes algoritmu, ko pielietot precīzai modelēšanai un novērtēšanai dalībuvalstīs
• Izstrādāt SEG novērtēšanu un inventarizācijas ziņojumu.
• Dalīties ar projektā gūtajām zināšanām, prasmēm, izglītot un veicināt vispārējās sabiedrības, politiķus, kūdras nozares pārstāvjus, purvu apsaimniekotājus un dažāda līmeņa saistīto profesionāļu izpratni, kā arī pievērst uzmanību par purvu lomu klimata kontekstā un šī projekta nozīmi. 
• Iesaistīt vietējo sabiedrību projektā aktivitāšu īstenošanā, veicinot tās izpratni par purvu apsaimniekošanas un dabisko ekosistēmu saglabāšanas lomu klimata kontekstā.
• Izstrādāt ieteikumus projektā iesaistīto valstu un Eiropas klimata politikas īstenošanai un plānošanai.

Galvenie projekta rezultāti:

• Purvu atjaunošanas rezultātā samazinātās siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas  – 37117 tonnas CO₂ eq. yr⁻¹ Latvijā un 3500 tonnas CO₂ eq. yr⁻¹ Somijā.
• Latvijā un Somijā īstenoti purvu atjaunošanas pasākumi 5414 ha, platībā, no kuriem Latvijā 5076 ha (4946 ha Lielā Pelečāres tīreļa dabas liegumā, 130 ha Cenas tīreļa dabas liegumā) un 338 ha Somijā (114 ha Valisuo tīrelī, 224 Matorovas tīrelī).
• Metodoloģijas izveide purvu atjaunošnas pasākumu ietekmes novērtēšanai.
• SEG emisiju modelēšanas rezultāti sniedz informāciju par SEG emisiju dinamiku Baltijas jūras reģionā un prognozē nākotnes izmaiņas.
• Atskaites (vai dokumenti saskaņoti ar LULUCF regulācijām), SEG emisiju nākotnes prognozes un Baltijas jūras rajona SEG inventorizācija.
• Izstrādāti ieteikumi projektā iesaistīto valstu un Eiropas klimata politikas īstenošanai un plānošanai.
• Sagatavota Rokasgrāmata un publikācijas par projekta pasākumu īstenošanas pieredzi un rezultātiem.
• Īstenojot publicitātes un izglītības pasākumus, palielināta vispārīgās sabiedrības, politiķu un ekspertu izpratne par purvu lomu klimata izmaiņu mazināšanā.

VRI loma projektā:

VRI galvenais pienesums PeatCarbon projektā ir institūta kompetence attālās izpētes jomā – jau iepriekš esam vērtējuši un modelējuši purvu SEG emisijas, par pamatu ņemot dažādus purvu veģetācijas klasifikācijas tipus. Lai precīzi kartētu purva veģetācijas tipus, lietojam hiperspektrālo sensoru datus, kurus ievācam, izmantojot lidmašīnas (skat. “ARSENAL”). Modelēšanas procesā iegūtos SEG emisiju datus kalibrēsim pret references datiem no in-situ SEG gāzu mērierīcēm, kas izvietotas pētāmajās purvu teritorijās, tādējādi precizējot iegūtās SEG emisiju vērtības.

Papildus tam projekta gaitā izvērtēsim arī satelītdatu sniegtās iespējas ar mērķi veikt purvu SEG emisiju novērtējumu purviem visā Latvijā, šādi dodot papildus informāciju nacionālo SEG ziņojumu gatavošanas procesam. 

Savukārt, lai dalītos VRI uzkrātajās zināšanās par purvu SEG noteikšanu, izmantojot attālās izpētes metodes, projekta izskaņā organizēsim nozares profesionāļiem paredzētu darbsemināru.

Uzzini vairāk par projektu ŠEIT