Projekts “MICROFISH” tika uzsākts 2019. gada 8. janvārī un noslēdzās 2022. gada 7. janvārī. Projektu īstenoja 3 iesaistītās puses – pēcdoktorants, pieteicējorganizācija (Vides risinājumu institūts, VRI) un partnerorganizācija (Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte, IDZU). Pētījuma vispārējais mērķis bija veikt visaptverošu makrofītu kā biotopu un veselu planktona kopienu (tostarp mikrobiālās ķēdes) izpēti, lai saprastu, kā tie ietekmē zivju barošanos dažādos ezeros.
Projekta mērķi un plānotie rezultāti:
1. Pētījuma vispārējais mērķis: izpētīt, kā makrofīti kā biotopi un planktona kopienas (t.sk. mikrobiālā ķēde) kā barības avoti ietekmē zivju barošanos dažādos ezeros.
Atbilde: Mērķis sasniegts. Tika pētīti 8 ezeri, kas iedalīti trīs dažādās makrofītu ekoloģiskajās grupās. Visām šīm grupām bija spēcīga ietekme uz planktona kopienām. Zooplanktons bija dominējošā asaru mazuļu uztura sastāvdaļa visos pētītajos ezeros. Pētītajos ezeros novērojama acīmredzama saikne starp zooplanktona daudzumu un zivju mazuļu patērēto zooplanktona daudzumu. Mēs atklājām skaidru korelāciju starp zooplanktona biomasas patēriņu vasarā un zivju augšanas ātrumu. Savukārt, zemākais pieauguma temps konstatēts L. Laukezerā, kur arī zooplanktona patēriņš bija vismazākais.
Mūsu galvenie zinātniskie jautājumi (Q1-Q3), kas jāprecizē, un hipotēzes (H1-H3), kas jākontrolē, bija:
1. jautājums. Kā zivju gada klases struktūru ietekmē planktona barības tīkla struktūra, īpaši mikrobiāla ķēde?
1. hipotēze. Līdzsvars starp mikrobiālo ķēdi un klasisko barības ķēdi nosaka zivju gada klases struktūru.
Atbilde 1: Hipotēze pieņemta. Mūsu rezultāti liecina, ka lielais vienšūņu īpatsvars pavasarī zooplanktonā labvēlīgi ietekmē 0+ zivju augšanu. Piemēram, vasarā visvairāk asaru mazuļu bija ezerā, kurā pavasarī bija lielākais ciliātu īpatsvars. Taču, ja skatāmies uz kopējo 0+ zivju pieaugumu, tad augstākie pieauguma tempi konstatēti ezeros, kur skropstaiņu īpatsvars vasarā bija vismazākais. Konstatējām negatīvu korelāciju starp vienšūņu īpatsvaru zooplanktonā vasarā un 0+ klases zivju pieauguma tempiem. Ideāls līdzsvars starp mikrobiālo ķēdi un klasisko barības ķēdi, raugoties uz 0+ zivju augšanu, ir liels (> 30%) skropstaiņu daudzums zooplanktona biomasā pavasarī, kam seko to samazināšanās (<20%) vasarā. Rezultāti ir formulēti nodevumos D.4.4.1 un D.4.4.3., kā arī kā zinātniskajos manuskriptos MS1 un MS3.
2. jautājums: Kāda ir zivju ietekme uz mikrobiālās ķēdes struktūru?
2. hipotēze: Spiediens, ko rada zivju barošanās, nosaka mikrobiālās ķēdes struktūru.
2. atbilde: hipotēze pieņemta. Noskaidrojām, ka metazooplanktona apjoms, ko patērē 0+ zivis, veidoja pozitīvu korelāciju ar heterotrofo nanoflagelātu biomasu (gan vasarā, gan rudenī). Patērētās metazooplanktona biomasas daudzums pozitīvi korelēja ar skropstaiņu biomasu vasarā. 0+ asaru patērētais metazooplanktona apjoms pozitīvi ietekmēja baktērijēdāju ciliātu šūnu lielumu vasarā, bet rudenī – negatīvi. Tas norāda, ka metazooplanktons vasarā spēcīgi ietekmē lielos baktērijēdājus, bet rudenī – mazos. Visticamāk, tā ir planktonēdāju zivju mazuļu ietekme, kuru uzturs ir samazinājis apritē esošo metazooplankteru izmēru. Šo pieņēmumu apstiprina arī fakts, ka zivju mazuļu patērētā metazooplanktona biomasa negatīvi korelēja ar baktērijēdāju skropstaiņu biomasu vasarā un pozitīvi – rudenī. Šie rezultāti ir formulēti kā nodevumi D.4.4.1. un D.4.4.3., un kā zinātniskie manuskripti MS1 un MS3.
3. jautājums. Kā makrofīti strukturē attiecības starp mikrobiālo ķēdi un planktonēdājzivīm?
3. hipotēze: Makrofītiem ir ļoti svarīga loma, līdzsvarojot attiecības starp mikrobiālo ķēdi un klasisko barības ķēdi.
3. atbilde: hipotēze pieņemta. Tika novērota spēcīga makrofītu ietekme uz planktona barības tīkla komponentiem, taču to ietekme nesniedzās līdz heterotrofo baktēriju un heterotrofo nanoflagelātu līmenim. Mūsu pētītie ezeri tika iedalīti 3 dažādās makrofītu ekoloģiskajās grupās (ezeri, kuros dominē jauna, peldoša + peldošu lapu vai iegremdēta veģetācija). Visām šīm grupām bija spēcīga ietekme uz planktona kopienām (izņemot heterotrofo bakterioplanktonu un nanoflagelātus), 0+ zivīm lielajām zivīm. Dažādām dominējošajām makrofītu augšanas formām bija atšķirīga strukturālā ietekme uz barības tīkla komponentiem, kas, savukārt, rada atšķirīgus efektus un maina attiecības starp mikrobiālo ķēdi un klasisko barības ķēdi. Makrofītu strukturēšanas spēju rezultāti ir formulēti kā nodevums D2.6. un zinātniskais manuskripts D.4.4.2.
Projektā sasniegtie rezultāti:
- Populārzinātniska intervija Latvijas televīzijas raidījumā “Izziņas impulss” ar mērķi plašāku auditoriju iepazīstināt ar pēcdoktorantūras pētījuma projektu (interviju skatīt šeit) 08.05.2019
- Zinātniskā prezentācija Vides risinājumu institūta (IES) rīkotā konferencē, lai ar projekta aktivitātēm iepazīstinātu starptautiskos doktorantus, pēcdoktorantus un viņu darbu vadītājus (prezentāciju skatīt šeit) (03.10.-04.10.). 2019).
- Regulāri ieraksti sociālajos tīklos un Vides risinājumu institūta mājaslapā (ik pēc trim mēnešiem), lai iepazīstinātu ar projekta MICROFISH aktivitātēm. (Lai skatītu Facebook ierakstus, lūdzu, noklikšķiniet šeit. Lai skatītu MICROFISH projekta ziņas, noklikšķiniet šeit).
- Preses relīze par projektu MICROFISH Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes mājaslapā (lai lasītu, spiediet šeit) (17.10.2019). Ziņa par MICROFISH publicēta arī slavenākajā Igaunijas laikrakstā “Eesti Postimees” (klikšķiniet šeit) (18.10.2019).
- Četri populārzinātniski raksti četros Igaunijas populārzinātniskā žurnāla “Zivis! Dabā” (“Kalale! Looduses ”) numuros, lai iepazīstinātu ar projekta MICROFISH rezultātiem un uzsvērtu pētījuma tēmas nozīmi. 2021. gada aprīlī, maijā, augustā un septembrī tika publicēti četri populārzinātniski raksti. Lai apskatītu rakstus (igauņu valodā), spiediet šeit: pirmais, otrais, trešais un ceturtais. Sākotnēji plānojām publicēt tikai 2 rakstus, taču, tā kā “Zinātnieku nakts” pasākumi tika atcelti, tie tika aizstāti ar divām papildu populārzinātniskām publikācijām.
- Dalība trīs starptautiskās zinātniskās konferencēs, kuras Covid-19 ierobežojumu dēļ notika virtuāli:
- 10. Starptautiskā seklo ezeru konference (virtuālā konference, 01.03.-05.03.2021.). Mutiska prezentācija “Asaru kāpuru barošanās salīdzinājums starp ezeru piekrasti un atklātā ūdens vietām” (lai noklausītos šo konferences prezentāciju, lūdzu, noklikšķiniet šeit). Lai iegūtu papildinformāciju par Seklo ezeru simpozija grafiku, reģistrāciju, kopsavilkumu grāmatu, lūdzu, apmeklējiet simpozija tīmekļa vietni, noklikšķinot šeit.
- Lahti ezeru simpozijs (virtuālā konference, 07.06.-09.06.2021). Plakātu prezentācija “Asaru kāpuru un mazuļu barošanās Igaunijas un Latvijas ezeros”. Lai iegūtu plašāku informāciju par tiešsaistes simpozija “Lahti Lakes 2021” reģistrāciju, darba kārtību un kopsavilkumu grāmatu, lūdzu, noklikšķiniet šeit.
- Starptautiskās Limnoloģijas biedrības 35. kongress (virtuālā konference, 22.08.-27.08.2021.). Stenda prezentācija “Ūdens makrofītu ietekme uz planktona barības tīkla komponentiem Igaunijas un Latvijas ezeros”. Lai iegūtu papildinformāciju par simpozija grafiku, lūdzu, apmeklējiet simpozija tīmekļa vietni, noklikšķinot šeit.
Zinātnisko manuskriptu iesniegšana augstas kvalitātes recenzējamos zinātniskos žurnālos:
- Pirmais zinātniskais manuskripts (ar nosaukumu “Eiropas asaru Perca fluviatilis L. kāpuru barošanās salīdzinājums ziemeļu mērenā joslas ezeru piekrastes un pelagiālajos biotopos”) tika iesniegts zinātniskajā žurnālā “Ūdens ekoloģijā”. Šis manuskripts gaida pārskatīšanu un lēmumu. Pašreizējais manuskripta statuss “Aquatic Ecology” iesniegšanas platformā: “Notiek pārskatīšana”. Pēc publicēšanas varat izlasīt rakstu, noklikšķinot šeit.
- Otrais raksts (ar nosaukumu “Makrofītu ekoloģisko grupu ietekme uz mērenās joslas saldūdens ezeru barības tīkla komponentiem”) tika iesniegts zinātniskajā žurnālā “Ūdens botānikā”. Manuskripta statuss “Aquatic Botany” iesniegšanas platformā: “Iesniegts žurnālam”. Pēc publicēšanas varat izlasīt rakstu, noklikšķinot šeit.
- Trešais raksts (ar nosaukumu “0+ Eiropas asaru (Pera fluviatilis L.) barības atlase un augšana dažādu mērenās joslas ezeru piekrastē”) gaida pārskatīšanu un līdzautoru rediģējumus. 2021. gada izskaņā raksts tiks iesniegts zinātniskajā žurnālā. Pēc publicēšanas varat izlasīt rakstu, noklikšķinot šeit.
Izpētes misijas norisinās projekta “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskās barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju” (MICROFISH) Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/18/301. Vienošanās ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru par projekta realizāciju Nr.1.1.2/16/I/001. Eiropas Reģionālās attīstības fonda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākums “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” pētniecības pieteikumam “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskā barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju”; līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts.
Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.
