Palieņu pļavu atjaunošana Ķemeru Nacionālajā parkā

Ķemeru Nacionālā parka Skudrupītei piegulošie zālāji šobrīd atbilst tikai minimāliem Palieņu zālāju funkcionālajiem un stāvokļa kritērijiem. Nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ zālāji aizaug ar krūmiem,  to dabiskais hidroloģiskais stāvoklis pasliktinās un šie zālāji pakāpeniski degradējas. Tādējādi samazinās uzturēšanās vietas tādām Eiropas Savienības (ES) sugām kā grieze (Crex crex) un barošanās teritorijas citām aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim (Aquila pomarina).  Sekmīga Palieņu zālāju hidroloģiskā režīma nodrošināšana ir iespējama, atjaunojot vēsturiski līkumoto Skudrupītes tecējumu un nodrošinoties pret zālāju aizaugšanu. Palieņu zālāji ir Latvijā un ES aizsargājama dabas vērtība, kuras aizsardzību nosaka ES likumdošanas normatīvie akti. Eiropas Komisijas izstrādātajā stratēģijā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai laika posmam līdz 2020.gadam noteikts, ka ikvienai ES dalībvalstij nepieciešams nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu.

Mērķi:

Atjaunot funkcionējošu Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo mitrāju tipu – Palieņu zālājus – Skudrupītei pieguļošajās pļavās, kas nodrošina piemērotus ligzdošanas, barošanās apstākļus griezēm un barošanās vietas mazajam ērglim (Aquila pomarina).

VRI risinājumi:

Balstoties uz rūpīgas un detalizētas projekta teritorijas izpētes un plānoto pasākumu izvērtējumu, izstrādāt Skudrupītes tecējuma dabiskošanas scenāriju, kas spētu nodrošināt Palieņu zālājiem nepieciešamo mitruma režīmu un pavasaru palu applūdi.

Metodes un tehnoloģijas:

Lai apsekotu un novērtētu Skudrupītes vēsturisko un pašreizējo tecējumu, noskaidrotu tās pieguļošo pļavu bioloģiskās daudzveidības stāvokli un veiktu gruntsūdens līmeņa mērījumus, tika pielietotas gan ierastās inventarizācijas metodes, gan modernākās aviācijā bāzētās attālās izpētes tehnoloģijas. Attālās izpētes dati tika iegūti, izmantojot lidmašīnā iebūvētus hiperspektrālos sensorus un LiDAR lāzerskeneri. Projekta teritorijas un tās apkārtnes 3D zemes virsmas un reljefa modelis tika izstrādāti, balstoties uz datiem, kas ievākti ar LiDAR lāzerskeneri. 

Rezultāti:

Projekta ietvaros veikta iztaisnotās upes un tajā ietekošo grāvju stāvokļa apsekošana, novērtējums, arī bioloģiskās daudzveidības – zālāju veģetācijas, apkārtējo mežu, upes un tajos mītošo dzīvnieku, augu sabiedrības, novērtējums. Vienlaikus tika veikti arī regulāri gruntsūdens līmeņa mērījumi. Izmantojot aviācijā bāzētas attālās izpētes datus un to analīzi, VRI izstrādāja projekta teritorijas un tās apkārtnes 3D kartes. Balstoties uz ievāktajiem datiem, tika veikti hidroloģiskie aprēķini un hidroloģiskā modelēšana, lai nodrošinātu teritorijas vēlamo palu applūdes režīmu un vienlaikus, lai neietekmētu blakus esošās teritorijas.

Projekta norise: 2011. gada 21. septembris – 2016. gada 31. augusts

Vadošais partneris: Daba aizsardzības pārvalde

Projekta vadītājs: Gints Starts, Dabas aizsardzības pārvalde

Partneri: Latvijas Dabas fonds, ELM MEDIA

VRI projekta koordinators: Rūta Abaja, ruta.abaja@videsinstituts.lv

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma, Latvijas Vides aizsardzības fonds

Projekta buklets

Papildu informācija par projektu