Kumelīšu (Matricaria recutita) novākšana un to ēteriskās eļļas destilēšana rit pilnā sparā! Lai iegūtu kumelīšu ēterisko eļļu, laukā ievāktā biomasa tiek ievietota destilācijas tvertnēs. Caur tvertnēm virzoties tvaikam, no biomasas tiek iztvaicēti vērtīgi gaistošie savienojumi, kas destilāta formā kondensējas florentīna traukos. Destilātu nostādinot, veidojas ēteriskās eļļas un ziedūdeņu frakcijas, kuras iespējams ērti atdalīt. Pēc destilācijas procesa pāri paliek lieli biomasas apjomi, kuri līdz šim tikuši izmantoti kā digestāts.
Ņemot vērā, ka destilācijas laikā no biomasas atdalīti tiek tieši gaistošie savienojumi, destilācijas blakusprodukti arvien ir pilni vērtīgu savienojumu – aminoskābju, fenolo savienojumu un flavanoīdu. Tādēļ Vides risinājumu institūta pētnieki projekta “Biorafinēšana kosmētikas izejvielu iegūšanai” gaitā meklē veidus, kā šos savienojums visefektīvāk ekstrahēt, lai pēc tam tos izmantotu kosmētikas produktu prototipu izstrādē.
Šobrīd institūta un SIA “Field and Forest” pētnieki eksperimentē ar dažādiem biomasas sagatavošanas paņēmieniem ekstrakcijai. Galvenais mērķis: augu šūnapvalku atvēršana, lai nodrošinātu maksimālu šūnās sintezēto savienojamu nonākšanu ekstraktos. To pētnieki cer panākt, pielietojot dažādas termiskās un mehāniskās apstrādes metodes.
Nākamais procesa etaps ir iegūto ekstraktu analizēšana Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijā – tieši analīžu rezultāti noteiks, kuras ekstrakcijas metodes ir visefektīvākās!
Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.
Vairāk par projektu ŠEIT
