Purvu monitorings

Attālajā izpētē balstītas SEG monitoringa metodikas izstrāde purviem Nr. 1-08/146/2018

n

Neskarti purvi aizņem 4,9 % no Latvijas teritorijas, bet kūdras atradnes 10,4 %. Tā ir būtiska daļa no valsts platības, kurā notiekošais ir cieši saistīts ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) apriti. Līdz šim pielietotās monitoringa metodes siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma novērtēšanai purvos ir dārgas un laikietilpīgas, nepieciešams rast resursu efektīvākus risinājumus SEG novērtēšanai. Izmantojot aviācijā bāzētus attālās izpētes datus, tiks izstrādāta inovatīva attālajā izpētē balstīta novērtēšanas metode, kas sniegs iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk novērtēt SEG emisijas purvu biotopos Latvijā.

Mērķis:

Izstrādāt inovatīvu attālajā izpētē balstītu SEG emisiju novērtēšanas metodiku purvu biotopiem Latvijā, ko iekļaut turpmākajos purvu biotopu stāvokļa uzlabošanas projektos Latvijā. Izstrādāt šo metodiku kā finanšu un laika patēriņa ziņā efektīvu alternatīvu līdzšinējām SEG emisijas novērtēšanas metodēm purvos Latvijā.

Aktivitātes:

  1. aviācijā bāzētu attālās izpētes datu ievākšana projekta purvu teritorijās: Pēterezera un Kukšupes vigas Slīteres nacionālajā parkā (SNP), kaļķainos zāļu purvus Engures ezera dabas parkā, Sudas-Zviedru purvu Gaujas nacionālajā parkā (GNP), Madiešēnu un Namītēnu purvus dabas liegumā “Augstroze”;
  2. lauka datu ieguve projekta purvu teritorijās attālās izpētes datu vertificēšanai un GEST (GEST (no angļu val., Greenhouse Gas Emission Site Types jeb siltumnīcas efekta gāzu emisijas biotopu veidi) metodes pielāgošanai;
  3. attālās izpētes datu klasificēšana pēc GEST metodes;
  4. purvu biotopu atjaunošanas darba rezultātu novērtēšana;
  5. rekomendāciju izstrāde SEG novērtēšanas metožu pielietojumam purvos.

Rezultāti:

Projekta norise: 2018. gada aprīlis –  2019. gada septembris

Vadošais partneris: Vides risinājumu institūts

Partneri: Dabas aizsardzības pārvalde

Projekta vadītāja: Rūta Abaja,  ruta.abaja@videsinstituts.lv

Projektu finansiāli atbalsta: Latvijas Vides aizsardzības fonds