Savvaļā apdraudētu ārstniecības augu pavairošana

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki veic apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanu, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Kamēr daudzu savvaļas augu populācijas samazinās, pieprasījums pēc to izejvielām farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozarēs palielinās. Apdraudētu augu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļautu samazināt pieprasījuma radīto spiedienu uz savvaļas populācijām, tādējādi nodrošinot arī kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā. VRI pētnieki izstrādā efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma savvaļas augu stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.).

Augu audu kultūru pavairošana ir biotehnoloģijas metode, ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs. Metodes pirmais solis ir auga sēklu diedzēšana līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšana. Šo procesu skaidro Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka: “esam uzsākuši sēklu diedzēšanas izmēģinājumus, kuros mēs testējam dažādus sēklu apstrādes veidus, piemēram, sēklu apstrādi zemā temperatūrā. Sēklām, lai tās sadīgtu, ir nepieciešams aukstuma periods, ko savvaļā tās piedzīvo ziemā. Klimata kamerās mēs eksperimentējam ar to, cik ilgi un kādas temperatūras nepieciešamas, lai sēklas spētu izdīgt līdz baltā dīgļa stadijai. Ievadīšanai augu audu kultūrās izmantojam ne tikai no sēklu diedzēšanas iegūtos stādus, bet arī vasas daļas (augu daļas), piemēram, Sibīrijas žeņšeņa pumpurus.”

Reizē ar sēklu diedzēšanu VRI zinātnieki uzsākuši nākamo pētījuma soli – mikropavairošanu. Tā ir metode, ar kuru jaunus stādus iegūst apsakņojot sadalīta auga daļas. Par šī procesa gaitu stāsta Dr. Ieva Mežaka: “no iediedzētajām sēklām iegūstam stādus, tos mēs griežam gabalos un barotnēs apsakņojot audzējam jaunus augus. Šo darbību atkārtojot, katru izaudzēto augu atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus."

Mikropavairošanas metodes izstrāde ietver arī pavairošanas efektivitātes izmēģinājumus, lai saprastu, cik jaunus stādus var iegūt no viena dzinuma. Pētnieki arīdzan meklē piemērotāko barotņu sastāvu, lai veicinātu iegūto augu daļu apsakņošanos.

Turpmākajos pētniecības periodos VRI pētnieki attīstīs sēklu diedzēšanas un mikropavairošanas izmēģinājumus. Pēdējais, bet ne mazāk būtiskais pētījuma solis būs audu kultūrās pavairoto augu pielāgošanu audzēšanai lauka apstākļos. “Mēģenēs pavairotiem augiem ir nenobriedusis auga ārējais aizsargslānis, tāpēc šiem augiem pēc izstādīšanas uz lauka ir augsts izžūšanas risks. Ideālie apstākļi šādiem augiem ir telpa ar ļoti augstu mitruma līmeni – 100%. Pielāgošanas procesā mēs pamazām samazinām mitruma līmeni telpā, tādējādi ļaujot augam pielāgoties, lai tie būtu gatavi izstādīšanai uz lauka,” nākamos pētījuma soļus skaidro Dr. Ieva Mežaka.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.