Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki sadarbojas ar vadošo ārstniecības augu audzēšanas uzņēmumu Latvijā SIA ‘Field and Forest’ un izstrādā inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas. Tālāk iegūtās zināšanas izmantos tēju ražotāji, lai attīstītu jaunus pārtikas produktus.
Žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis) ir vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Līdz šim to galvenais ieguves avots ir bijušas savvaļas augu populācijas. Tas radījis spiedienu uz savvaļas populācijām, lai to mazinātu un apmierinātu ražotāju pieprasījumu pēc šiem augiem, VRI pētnieki kopā ar bioloģiskās lauksaimniecības SIA “Field and Forest” ekspertiem meklē iespējas un piemērotākās tehnoloģijas komerciālai augu audzēšanai.
.png)
Četru pētniecības gadu garumā VRI pētnieki ieguvuši vērtīgas zināšanas, ko tālāk nodot uzņēmējiem. VRI pētījumā iegūto rezultātu nozīmību skaidro vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga: “pētījuma noslēgumā būs iespējams izstrādāt vadlīnijas, lai iezīmētu svarīgākos soļus žeņšeņa audzēšanā mūsu klimatiskajos apstākļos. Tādējādi uzņēmējiem radām iespēju attīstīt jaunas bioloģiskās lauksaimniecības nišas un produkciju ar augstu pieprasījumu visā pasaulē.”
Vides risinājumu institūtā ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas izmēģinājumi un pielāgošana komerciālajai lauksaimniecībai ir augsti attīstīts pētniecības virziens. Abi pētījumā apskatītie augi (žeņšeņs un Ķīnas zirdzene) ir daudzgadīgi, tāpēc, neapstādinot augšanas procesu, pētnieki nevar piekļūt tā vērtīgākajai daļai – saknei. Tas nozīmē, ka ražas ievākšana un tās kvalitātes pārbaude ir iespējama ne ātrāk kā pēc četriem gadiem. Lai vērtētu, kā dažādi audzēšanas faktori ietekmē augu attīstību un ražas kvalitāti pētnieki izmēģinājumus ierīkojuši nelielos prototipēšanas lauciņos, modelējot dažādus audzēšanas apstākļus. Tajos viņi eksperimentē ar dažādām audzēšanas vidēm, piemēram, audzēšanu uz lauka, meža ekosistēmā un zem speciāli izveidotām ēnojuma nojumēm. Pētnieki izmēģina, kā attīstību ietekmē – sēklu diedzēšana, sēšana, stādu stādīšana, kā arī augsnes apstrādes metodes. Pēc ražas ievākšanas pētnieki varēs salīdzināt rezultātus katrā no izmēģinājumiem, atlasot veiksmīgākās audzēšanas pieejas.
Dažādas audzēšanas metodes var tieši ietekmēt augu ķīmiskā sastāva kvalitāti, līdz ar to arī no tiem ražoto produktu kvalitāti. Kaut arī žeņšeņa ražas novākšana plānota tikai 2021. gada rudenī VRI ķīmijas laboratorijā jau veiktas pirmo tā paraugu ķīmiskā sastāva analīzes. Dr. Arta Kronberga skaidro: “rezultāti liecina, ka izmēģinājumos audzētās žeņšeņa populācijas uzrāda augstu aktīvo vielu koncentrāciju. Tā varam būt pārliecināti, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos izaudzētais augu materiāls var piegādāt vērtīgas izejvielas tējas pārstrādes uzņēmējiem.”
Ķīmiskā sastāva analīžu rezultāti tēju izstrādātājiem SIA “Bargi” ļauj pārliecināties, ka iegūstams ne tikai garšā patīkams tējas maisījums, bet arī tāds, kas satur vērtīgus aktīvo vielu savienojumus. Līdz šim tējas pārstrādes uzņēmums prototipa izstrādei izmantojis tirgū pieejamus žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes paraugus. Secināts, ka pasaules tirgū pieejamo augu izejmateriālu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Piemēram, ne visos importētajos paraugos ir Eiropas Farmakopejā (oficiāls farmaceitisko noteikumu krājums, kas definē kvalitātes standartus farmācijas nozarē) definētais aktīvo vielu savienojumu daudzums.
Dr. Arta Kronberga skaidro, kāpēc VRI izmēģinājumos audzētais augu materiāls ir piemērots tējas maisījumu izstrādei: “Pētījuma gaitā esam izstrādājuši audzēšanas tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt augu augstāko potenciālu – maksimālo aktīvo vielu daudzumu. Šāds augu materiāls tējas pārstrādes uzņēmējiem ļauj izstrādāt produktu ar stabilu kvalitāti.”
Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.
