VRI kopā ar Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāti uzsākuši pētījumu, kas izzinās barības ķēdes funkcionēšanu Latvijas un Igaunijas ezeros

2019. gada maija sākumā Vides risinājumu institūta (VRI) un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pētnieki uzsāka detalizētu Auciema ezera barības ķēžu izpēti. Pētījuma mērķis ir pētīt planktona organismu (kā potenciālos zivju kāpuru barības objektus) un ezeru ūdens augu (kā zivju dzīvotnes) ietekmi uz dabiskajiem zivju resursiem – zivju resursu attīstību, zivju izdzīvošanas spējām un to ēšanas paradumiem.

Video reportāža par Auciema ezera barības ķēdes izpētes uzsākšanu.

Ņemot vērā jau pirms 7 gadiem publicēto  BBC rakstu, zivju resursi tiek izsmelti nesamērīgā ātrumā un apjomā. Ja nekas šajā praksē netiks mainīts, mēs būsim pēdējā paaudze, kas spēs okeānos ķert zivis. Zivju resursu apjoms krītas – aptuveni 85% no kopējiem pasaules zivju resursiem ir pārmērīgi izmantoti, pilnībā izmantoti vai atgūstas no ekspluatācijas. Lai izstrādātu rīcības plānu zivju skaita paaugstināšanai Latvijas ūdenstilpēs, Vides risinājumu institūta un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes zinātnieki sākuši ezeru izpēti. Viens no ietekmīgākajiem zivju resursu samazināšanās iemesliem ir augstais zivju kāpuru mirstības līmenis – 99% no tiem iet bojā pēc pirmās barošanās. Tam var būt dažādi iemesli, bet viens no galvenajiem augstās mirstības iemesliem ir badošanās piemērotas pārtikas trūkuma dēļ (barības objektu izmērs, morfoloģija). Ja zivju kāpuri neatrod piemērotu barību līdz laikam, kad uzsūcas to dzeltenuma maiss un ir spiesti sākt baroties ar planktoniem, tad lielākā daļa no tiem aiziet bojā. Savukārt, ja barība ir pietiekami pilnvērtīga, tad izdzīvotība pieaug. Zivju kāpuru spēja atrast sev piemērotu barību ir svarīgs faktors to izdzīvošanā, tas ietekmē kopējo zivju resursu daudzumu un vecumu struktūru.

Lai rastu atbildes zivju kāpuru augstās mirstības iemesliem, VRI un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pētnieki uzsākuši kompleksu ezeru barības ķēžu izpēti, pielietojot dažādas jaunas metodes: 1) izmantojot epifluorescences mikroskopu, novērtēt, ko zivju kāpuri ēd un vai ezerā atrodamā barība ir tiem piemērota; 2) dažādu ierīču un metožu testēšana un izstrādāšana (dažādi instrumenti un droni, kas aprīkoti ar kamerām), ko izmanto kvantitatīvai zivju kāpuru daudzuma noteikšanai ezeros, lai, turpinot pētījumus nākamajā sezonā, varētu salīdzināt datus, tā nosakot, cik daudz mazo zivju ir izdzīvojušas, cik spēcīga ir to vecuma struktūra; 3) ūdens augu kā mājvietas un patvēruma pētīšana, lai noteiktu, kā makrofīti strukturē zivju un planktonu mijiedarbību.

Zinātnieki uzsver, ka, nepievēršot pastiprinātu uzmanību ezera kopējās ekosistēmas pētīšanai, nav iespējams izprast, kā potenciālās vides izmaiņas to ietekmēs. Ir nepieciešams pētīt kā tās ietekmēs ezeru ekosistēmas funkcionēšanu, jo īpaši dabas resursu attīstību – zivju resursus un komerciālās zivju sugas.

Pētījums ir daļa no pētniecības projekta “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskā barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju” “(MICROFISH), No.1.1.1.2/VIAA/1/18/301, to finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”, līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts.

Vairāk par projektu šeit.

Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem.