Vides risinājumu institūta (VRI) un Somija ūdeņu pētnieki kopā ar zvejniekiem šopavasar uzsākuši Burtnieka ezera atveseļošanās misiju. Tās pirmais posms ir balto zivju nozveja, kuras laikā paredzēta plaužu un raudu populācijas samazināšana un plēsīgo zivju populācijas palielināšana ezerā.
!["Ziedošs]("/assets/upload/userfiles/images/Burtnieks_zied.jpg")
Jau kopš 2013.gada VRI pētnieki veikuši regulāru un visaptverošu Burtnieka ezera izpēti. Tās rezultāti liecina, ka pēdējo gadu laikā ezeram strauji degradējusies barības ķēde. Savairojušās zilaļģes un baltās zivis, un sarucis plēsīgo zivju apjoms. Šie un vēl citi faktori (piemēram, klimata pārmaiņas, barības vielu ieplūdes no lauksaimniecības zemēm) izraisījuši ezera krastu aizaugšanu, ūdens kvalitātes pasliktināšanos un intensīvu ūdens ziedēšanu.
Lai dabiskā veidā palīdzētu ezeram atveseļoties, nepieciešams turpināt regulāru izpēti, identificēt galvenos degradācijas cēloņus un atrast tieši Burtniekam piemērotāko ekosistēmas atjaunošanas pieeju. Ezerā novērots liels disbalanss starp baltajām un plēsīgajām zivīm (tikai 15%), tāpēc pētnieki un zvejnieki uzsākuši melioratīvo zveju jeb balto zivju nozveju. Tā kā somu kolēģiem ir liela pieredze melioratīvās zvejas praktizēšanā, tie sniedz paraugdemonstrējumus un apmāca vietējos pētniekus un zvejniekus. Burtnieka ezerā izvietots liela izmēra murds, kas katru dienu tiek pārbaudīts. Tādas plēsīgās zivis kā līdakas, zandartus un asarus zvejnieki atlaiž atpakaļ ezerā, bet baltās zivis nozvejo.
Kā stāsta somu pētnieki, pirms 30 gadiem arī pie viņiem situācija ezeros bija ļoti līdzīga Burtniekam – ļoti daudz balto zivju, kas negatīvi ietekmēja gan ūdens kvalitāti, gan kopējo ezera veselīgu. Balto zivju nozveja atrisinājusi šo problēmu, tāpēc ir cerība, ka šo praksi varētu pārnest arī uz Latviju, palīdzot atveseļoties Burtnieka ekosistēmai. Kā tas būs izdevies, rādīs laiks.
Vairāk par Burtnieka ezera balto zivju nozveju iespējams uzzināt Vidzemes Televīzijas sižetā.
