VRI pēta savvaļas augu potenciālu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki sadarbībā ar bioloģisko saimniecību SIA “Field and Forest” un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu pavasara ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai tālāk tos izmantotu medicīnā, kosmētikas un pārtikas ražošanā.

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka un pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.

VRI: Šajā pavasarī meklējāt izdevīgus apstākļus deviņu ārstniecības un aromātisko augu dīgšanai. Kāpēc tas bija nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Pētījumā aplūkoto pavasara augu bioloģija, pielāgošanās un dīgšana ir ļoti atšķirīga. Svarīgi, ka mēs pētījumā apskatām savvaļas sugas, kas dabiskajos apstākļos sadīgst nevienmērīgi. Mēs meklējam izdevīgākus apstākļus, lai šie augi sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk.

Dr. Arta Kronberga (A.K.):

"Ja vēlamies šos augus audzēt komerciālām vajadzībām, nepieciešama ātra un vienmērīga augu dīgšana."

Ir sugas, kas sadīgst ļoti ātri, piemēram, strutene, bet ir sugas, kurām nepieciešami pat 2 gadi, kas kultivēšanai lauksaimniecībā ir pārāk garš periods.

VRI: Kādas metodes izmēģinātas dīgšanas paātrināšanai?

I.M.: Viena no galvenajām pieejām savvaļas augu ieviešanai lauksaimniecībā ir dabisko apstākļu simulēšana. Piemēram, aukstuma perioda simulēšana laboratorijā, ko sēkla dabīgos apstākļos piedzīvo ziemā. Pētījumā izmēģinām arī metodes, kur sēklas apstrādājam ar augu hormoniem un ultraskaņu. Esam veidojuši dažādas šo metožu kombinācijas, lai atrastu katrai sugai piemērotāko.

VRI: Kādi rezultāti novērojami pēc sēklu diedzēšanas izmēģinājumiem? Vai visiem 9 ārstniecības un aromātiskajiem augiem izdevies veiksmīgi izdiedzēt sēklas, lai tās būtu gatavas sēšanai eksperimentālajos dārzos?

I.M.: Diedzēšanas eksperimentu rezultāti katrai sugai ir ļoti atšķirīgi. Visi 9 ārstniecības augi iedalāmi četrās grupās: pirmās grupas pārstāvji ar minimālu sēklu apstrādi dīgst labi – strutene, silpurene, māllēpe; otrajā grupā ir augi, kas nedīgst dabīgos apstākļos vai dīgst ļoti ilgu laiku, tāpēc tiem esam atraduši paņēmienus, ar kuriem apstrādāt sēklas, lai dīgšana notiktu ātrāk – gaiļbiksīte, smaržīgā madara, raspodiņš; Trešā grupa dīgst ļoti lēni arī pēc sēklu apstrādes – parastā kreimene un zalktene; Savukārt ceturtajā grupā ir suga, kurai Latvijas apstākļos ne vienmēr izveidojas sēklas, un augs vairojas ar dzinumiem– efeju sētložņa.

A.K. Pētījums vēl turpinās, bet jau šobrīd varam izdarīt secinājumus, ka

"lielākā daļa no pētītajiem augiem labi pielāgojas lauksaimniecības apstākļiem."

Ir dažas sugas, kurām nepieciešams izstrādāt īpašas diedzēšanas metodes, bet ir arī tādi augi, kuru dīgšanas periods ir ļoti lēns, tāpēc to pavairošanai lauksaimniecības vajadzībām nepietiks tikai ar sēklu diedzēšanas uzlabošanas metodēm. Tas nenozīmē, ka šie augi nav piemēroti komerciālajai lauksaimniecībai. Tiem ir jāmeklē citas audzēšanas metodes.

VRI: Vai pētījumā izmantotas tikai Latvijas savvaļā atrodamās augu populācijas?

I.M.: Šoreiz mums interesēja tieši Latvijas savvaļā atrodamās populācijas, jo tās ir vairāk piemērojušās augšanai mūsu klimatiskajos apstākļos. Bet intereses un salīdzināšanas pēc mēs izmantojam sēklas arī no komerciāliem piegādātājiem ārvalstīs.

A.K. Gandrīz visas pētāmās sugas esam salīdzinājuši arī ar ārzemju paraugu parametriem. Izmēģinājumos redzam, ka ārzemju komerciālo šķirņu sēklām jau ir pielietota sava veida selekcija. Tas labi parādās diedzēšanas rezultātos – tām ir īsāks tā saucamais miega periods.

VRI: VRI sadarbības partnera Organiskās Sintēzes Institūta pētnieki iepriekšējā pētniecības periodā veikuši 9 augu ķīmiskā sastāva analīzes. Kas redzams šajos rezultātos un kāds ir vietējo savvaļas populāciju potenciāls komerciālai audzēšanai?

A.K. Šī pētījuma mērķis bija saprast 9 ārstniecības un aromātisko augu ķīmisko sastāvu un atbilstību tirgus prasībām.

"Šiem augiem ir augsts pieprasījums farmācijas, kosmētikas un pārtikas industrijās, bet trūkst zināšanu par Latvijas savvaļā sastopamo sugu atbilstību."

Datu apstrāde vēl ir procesā, bet jau šobrīd esam secinājuši, ka ķīmisko rādītāju rezultāti atšķiras gan starp sugām, gan dažādām atradnēm vienas sugas ietvaros.

VRI: Ko esat iecerējuši darīt turpmākajā pētniecības periodā?

A.K. Turpināsim savvaļā atrodamo paraugu ievākšanas kampaņas. Tas ir īpaši svarīgi tiem augiem, kuriem nav piemērotas iepriekš minētās sēklu diedzēšanas metodes un sēklas dīgst ļoti lēni, piemēram, parastajai kreimenei un raspodiņam. Šiem augiem mēs izmēģināsim sakneņu dalīšanas metodi, lai tos varētu pavairot komerciālajai lauksaimniecībai.

I.M. Augu paraugu ievākšanu mēs turpināsim arī tāpēc, lai varētu ievākt paraugus un iestādīt uz lauka. Tas ļaus mums salīdzināt, kā aktīvo vielu daudzums atšķiras, ja tos audzē lauksaimniecības apstākļos vai savvaļā.

A.K. Vēl viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs lauka izmēģinājumu ierīkošana Priekuļu novadā. Pēc tam sekos to novērtēšana. Mums ir izstrādāts plāns, lai novērtētu dažādus parametrus (augu attīstības ātrumu, konkurētspēju ar nezālēm, ražīgumu, aktīvo vielu saturu u.c.) tiem augiem, kas aug izmēģinājumu laukos. Plānojam, ka dažiem augiem ievāksim ražu jau 2020. gada sezonā.

Pavasara augu sēklu diedzēšanas izpēte un aktīvo vielu analīze norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.