VRI pēta zivju resursu attīstību Latvijas un Igaunijas ezeros

2020. gada rudens un ziemas sezonās Vides risinājumu institūta pēcdoktorante Katrit Karus turpina barības ķēžu izpēti Latvijas un Igaunijas ezeros, vērtējot zivju resursu attīstību. Pētījums norisinās 4 Latvijas ezeros (Riebinu, Auciema, Laukezers, Varzgune) un 4 Igaunijas ezeros (Akste, Nohipalo Valgjärv, Kaiavere, Prossa).

Vasarā pētniece Katrit Karus kopā ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pētniekiem veica izpētes misijas Latvijas un Igaunijas ezeros. Pētnieki ir uzsākuši ievākto paraugu analīzi laboratorijā, kas ļaus paplašināt zināšanas par barības ķēžu funkcionēšanas spējām dažāda tipa ezeros, kā arī to ietekmi uz zivju krājumu attīstību. Pētījuma rezultāti sniegs nozīmīgu informāciju, kas ļaus izvērtēt kā ekoloģiskos, tā arī ekonomiskos faktorus, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus ezeru un zivju krājumu apsaimniekošanai.

Pētnieki ezeru izpētes misijas veica 2019. gada pavasarī, vasarā, rudenī, kā arī atkārotu izpēti 2020. gada vasarā. Svarīgākie uzdevumi šajās izpētes misijās bija novērtēt dabisko zivju resursu attīstību, noteikt ezeru raksturojošās īpašības, kā arī ievākt fizikāli ķīmiskos parametrus un zivju populāciju paraugus.

Lai kvantitatīvi novērtētu zivju kāpuru daudzumu vienu gadu pēc pirmās datu ievākšanas, 2020. gada vasarā pētnieki veica atkārtotu zivju populācijas paraugu ievākšanu un mērīšanu. Pastiprinātu uzmanību pētnieki pievērsa zivju kāpuriem vecuma grupā 0+ (tie kas izšķīlušies 2019. gadā). Šāda pieeja ļauj novērtēt, cik daudz jauno zivju ir izdzīvojušas, un cik tās ir spēcīgas , salīdzinot ar 2019. gada rezultātiem. Paraugu ievākšanai pētnieki izmantoja Nordic tipa žaunacu tīklus. Katrā no 8 ezeriem  paraugu ievākšana ar tīkliem norisinājās 12 stundas. Visus ievāktos paraugus pētnieki pēc tam analizēja laboratorijā. Katru indivīdu viņi nosvera un izmērīja. Pēc iegūtajiem datiem pētnieki izteica zivju kāpuru vienību svaru gramos un to daudzumu visā ezerā. Zivju resursu dabiskās attīstības rezultāti apkopoti attēlā nr.1.

Zivju kāpuru mirstības līmenis ir ļoti augsts – 99% no tiem iet bojā pēc pirmās barošanās. Tam var būt dažādi iemesli, bet viens no galvenajiem ir badošanās piemērotas pārtikas trūkuma dēļ. To pētnieki konstatējuši barības objektu izmēra un morfoloģijas novērtējumos. Lai šos iemeslus varētu nomērīt vēl precīzāk, K.Karuss vērtēja pieejamo barības objektu atbilstību un barošanās paradumus zivju populāciju ietvaros. 2019. gadā iegūtie dati ļāvuši izteikt vairākus piemērota uztura novērtēšanas rādītājus:

–        relatīvā pārtikas veida procentuālā nozīme pēc skaita (%N);

–        svara procentuālie rādītāji (%W);

–        sastopamības biežums procentos (%O);

–        pārtikas objektu relatīvās nozīmes indekss (IRI);

–        procentuālais pārtikas objektu relatīvās nozīmes indekss (%IRI);

–        pārtikas patēriņa indekss (Ti%);

–        Ivlev selektivitātes indekss (E).

Šobrīd pētnieki turpina ievākto paraugu datu apstrādi un novērtēšanu laboratorijas apstākļos. Šis pētījuma posms turpināsies līdz 2021. gada pavasarim. Nākamais pētījuma solī plānota rezultātu izplatīšana. Pētnieki apkopos rezultātus par zivju barošanās paradumu atšķirībām ezeru piekrastēs un atklātā ūdens teritorijās un sagatavos zinātnisku publikāciju. To plānots prezentēt “10. Starptautiskajā Seklo ezeru konferencē”, kas norisināsies 2021. gada martā tiešsaistes formātā.

Pētījuma rezultātus plānots prezentēt arī “14. Starptautiskajā Bioloģijas un zivju kongresā”, kas 2021. gada jūlijā norisināsies Francijas pilsētā Monpeljē.

Izpēte norisinās projekta “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskās barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju” (MICROFISH) Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/18/301 ietvaros. Projekts ir daļa no vienošanās ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru par projekta realizāciju Nr.1.1.2/16/I/001. Eiropas Reģionālās attīstības fonda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pētniecības pieteikumam “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskā barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju”; līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.