VRI pētnieki ar inovatīvām metodēm palīdz garšaugiem un dārzeņiem konkurēt ar nezālēm

Jau kopš 2019. gada marta Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki kopā ar lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Vidzemes mežsaimnieks” un SIA “Damuižnieki” izstrādā jaunas tehnoloģijas lēni dīgstošu garšaugu un dārzeņu sēklu pirmssējas sagatavošanai un sēklu izsējai. Par to, kāpēc nepieciešama pirmssējas sagatavošana, kā veicies pētījuma izstrādes iepriekšējās sezonās, ar kādiem izaicinājumiem pētnieki saskārušies un kas plānots nākamajās sezonās, iepazīstināja pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Ieva Mežaka.

VRI: Kāpēc ir nepieciešama garšaugu un dārzeņu sēklu pirmssējas sagatavošana?

IM: Ne visiem augiem sēklas sadīgst pāris dienu laika, šajā pētījumā mēs esam izvēlējušies kultūraugus, kuriem sēklas sadīgst lēnāk (14 – 24 dienas) – dilles, koriandrs, timiāns, kliņģerītes, burkāni un sīpoli. Tā kā šis periods ir tik ilgs, sadīgt ir paspējušas nezāles, kas šos kultūraugus “nomāc”.

“Mēs izstrādājam šo jauno tehnoloģiju, kas jau pirms izsējas izdiedzē sēklas, lai tās paspētu izdīgt pirms nezālēm un to konkurētspēja būtu augstāka”

VRI: Rudens un ziemas sezonā pētījāt dažādu apstākļu ietekmi uz sēklu pirmssējas sagatavošanu. Kā veicies šajā periodā un vai ir izdevies atrast piemērotāko tehnoloģiju sēklu pirmssējas sagatavošanai?

IM: Jā, aizvadītajā pētniecības periodā veicām dažādus izmēģinājumus, lai atrastu tehnoloģiju, kurai novērojami labākie rezultāti. No visiem pārbaudītajiem variantiem sekmīgākā ir sēklu izsēšana augsnē, kad tā jau ir baltā dīgļa stadijā. Šajā stadijā izsētai sēklai ir potenciāls uz lauka sadīgt ātrāk un vienmērīgāk. Vēl viens nozīmīgs aspekts šajā pētījumā ir sēklas nogādāšana zemē, jo ļoti svarīgi ir šo dīgli netraumēt, tāpēc izmēģinājām dažādus sēklu apvalkošanas veidus.

VRI: No visiem izmēģinātajiem sēklu pirmssējas sagatavošanas(?) veidiem, kurš ir izrādījies veiksmīgākais?

IM: Sākotnēji bijām iecerējuši, ka šo augu sēklas būs diedzētas farmaceitiskajās kapsulās. Vēl izmēģinājām diedzēto sēklu apvalkošanu ar dražēšanu, želejveida algināta kapsulām un dažādiem biezinātājiem, kā arī diedzētu sēklu izsēju šķidrajās kapsulās. Izmēģinot visus šos variantus, nonācām pie secinājuma – lai sēklu nogādātu augsnē, netraumējot dīgli, veiksmīgākais veids ir sēklu ieslēgšana šķidrajā kapsulā. Tāpēc šobrīd meklējam labāko šķidrās kapsulas risinājumu, vērtējot efektivitāti katrai no pētījumā iekļautajām augu sugām.

VRI: Kā šīs šķidrajā kapsulā ieslēgtās sēklas būs iespējams izsēt?

“Labākais veids, kā panākt, lai šie augi izdīgst pirms nezālēm, ir sēklu izsēšana stadijā, kad tām jau ir izdīdzis dīglis”

IM: Lai izsēšanas procesā sēklu ar dīgli šķidrajā kapsulā netraumētu, šobrīd konstruējam speciālu izmēģinājumu sējmašīnu.

VRI: Vasaras un rudens sezonā veicāt arī pirmos lauka izmēģinājumus, kādi rezultāti un secinājumi no tiem izdarīti?

IM: Lauka izmēģinājumos vērtējām dažādu iepriekš sagatavotu sēklu izsējas variantus. Izmēģinājām arī citos pētījumos aprakstītās metodes, lai saprastu, kura būtu piemērotākā Latvijas apstākļiem un šajā pētījumā izvēlētajām augu sugām. Pēc izmēģinājumiem nonācām pie secinājuma, ka veiksmīgākās ir šķidrās kapsulas, jo dīglim ir daudz vienkāršāk turpināt dīgšanu. Izmēģinājām arī tādu metodi kā kontrolētā dedzināšana – pirms sēklu izsējas laukā ar gāzes degli nodedzinājām nezāles, kas jau sadīgušas. Šī pieeja ļauj izsētajām sēklām dīgšanā apsteigt nezāles par pāris dienām, tādējādi paaugstinot kultūraugu konkurētspēju. Šos izmēģinājumus turpināsim 2020. gada pavasara, vasaras un rudens sezonā.

VRI: Vai šī tehnoloģija būs pielāgojama arī citiem lēni dīgstošiem garšaugiem un dārzeņiem?

IM: Šobrīd to vēl ir grūti paredzēt. Kamēr esam izstrādes procesā, koncentrējamies uz risinājumiem, kas būtu piemēroti tieši šiem augiem. Katrai sugai  tehnoloģija ir jāpielāgo. Tas attiecas arī uz šī pētījuma augiem. Ļoti iespējams, ka tehnoloģija būs pielāgojama, bet sniegt viennozīmīgu atbildi vēl ir pāragri.

VRI: Ko esat iecerējuši darīt nākamajās sezonās?

IM: Turpināsim strādāsim pie tehnoloģijas izstrādes:

–        pētīsim katrai augu sugai efektīvāko sēklas diedzēšanas ilgumu. Sēklu dīgšanas ilgums dažādām sugām ir atšķirīgs, tāpēc jāsaprot, cik ilgi katra no tām pirms kapsulēšanas ir jādiedzē;

–        jānoslīpē arī pats diedzēšanas process, jo sēklas nevar diedzēt vienkārši ūdenī. Mums jāmeklē risinājumi, lai diedzēšanas procesā augiem būtu nodrošināts pietiekams skābekļa līmenis, piemēram, izmantojot aeratorus;

–        jāturpina darbs arī pie kapsulēšanas risinājuma izstrādes. Esam nonākuši pie secinājuma, ka piemērotākās ir šķidrās kapsulas, bet jāizstrādā metode, kā tajās ievietot dīgli;

–        arī speciāli konstruētā sējmašīna, kas būs piemērota šķidro kapsulu izsējai ir vēl izstrādes procesā;

–        vēl viens svarīgs solis ir testēšana izmēģinājuma dārzos, lai redzētu, kā jaunās diedzēšanas tehnoloģijas strādā. Visas šīs metodes izmēģinām un salīdzinām ar tradicionālākām metodēm – šo pašu augu sugu izsēšanu, izmantojot iepriekš nediedzētas sēklas.

Jaunas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un sējai tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Jaunas tehnoloģijas sēklu pirmssējas sagatavošanai un sējai” (Nr. 18-00-A01620-000051) ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.