VRI pētnieki izstrādājuši Latvijai piemērotas bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas 5 ārstniecības un aromātiskajiem augiem

Noslēdzies Vides risinājumu institūta pētnieku un SIA “Field and Forest” bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu pētījums, kurā izstrādātas Latvijas apstākļiem piemērotas bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas pieciem ārstniecības un aromātiskajiem augiem.

Palielinoties patēriņam, mainoties tirgus tendencēm un pieaugot pieprasījumam pēc produktiem, kas ražoti no dabīgām izejvielām un ir videi draudzīgi, arvien palielinās arī pieprasījums pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Latvijā savvaļā vai dārzos atrodami augi ar augstu tirgus potenciālu un bioloģisko vērtību (ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis L.), bet trūkst zināšanas par to piemērotību bioloģiskajai audzēšanai un piemērotākajām šo augu audzēšanas tehnoloģijām. Trīs gadu garumā Vides risinājumu institūta pētnieki pēc bioloģiskās saimniecības SIA “Field and Forest” iniciatīvas eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā pētīja trīs Latvijā sastopamo ārstniecības un aromātisko augu, kā arī šaurlapu ehinācijas (Echinacea angustifolia), kārveles (Saposhnikovia divaricata) augšanu, attīstību un kultivēšanas iespējas Latvijas apstākļos.

SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga par pētījuma nozīmību stāsta: “Uzdevums bija izpētīt šo 5 ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijas, jo līdz šim Latvijā tas nebija pētīts. No vienas puses, šiem augiem ir augsts tirgus potenciāls un bioloģiskā vērtība, bet trūka zināšanas par to pareizu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos un to, kādas aktīvās vielas tie patiesībā satur.”

Audzēšanas tehnoloģiju izpētes un prototipu izstrādes procesā pētnieki secinājuši, ka visas pētītās sugaslabi pielāgojas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, turklāt tie spēj nodrošināt ražas ķīmiskā sastāva kvalitāti, kas atbilst Eiropas Farmakopejas prasībām (minimālās prasības, kādas ir nepieciešamas, ja vēlas drogas (izžāvēti ārstniecības augi) eksportēt). Dažiem no pētītajiem paraugiem rezultātos redzams, ka tie pat divas reizes pārsniedz Eiropas Farmakopejas minimālās prasības.

“Izpētes laikā esam nonākuši pie secinājumiem, ka visi visas piecas pētītās augu sugas ir piemērotas kultivēšanai Latvijā, gan ņemot vērā tajās esošo aktīvo savienojumu daudzumu, gan ražas iznākumu. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka katram no augiem ir jāievēro konkrēti noteikumi, lai sasniegtu nepieciešamo ražas kvalitāti, piemēram, pareiza šķirnes izvēle, attālums starp rindām uz lauka, optimāls novākšanas laiks un citas detaļas, kas aprakstītas to audzēšanas tehnoloģijās,” tā par izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nozīmību skaidro Dr. Arta Kronberga

Lai noteiktu katra auga audzēšanas potenciālo ekonomisko atdevi, izstrādātajā audzēšanas tehnoloģiju prototipā iekļauts arī augu kultivēšanas ekonomiskais novērtējums. Tā izstrādē ņemti vērā audzēšanas izdevumi, piemērotākā audzēšanas tehnoloģija, kas spēj nodrošināt augstāko ražas līmeni, kā arī citi faktori. Pētnieki uzsver, ka ekonomiskais novērtējums ir ārkārtīgi svarīgs, jo ražas līmeņi katram augam un katrai šķirnei ir atšķirīgi. Piemēram, pienenei ir šķirnes, kuru saknes sver pat 1 kg, bet baldriānam 600 – 800 g un pārējām šķirnēm šie rādītāji ir vēl zemāki. Pētnieki secināja, ka visu 5 augu sugu audzēšana bioloģiskajā lauksaimniecībā būtu ekonomiski izdevīga. Lai to sasniegtu, jāņem vērā nosacījumi, kas minēti audzēšanas tehnoloģiju prototipā.

Daļu pētījuma zinātnieki veltīja Latvijas savvaļā atrodamu, bet līdz šim nepētītu baldriānā, pienenes un kumelīšu šķirņu ģenētisko resursus vērtēšanai. Pētījuma rezultātā Dr. Arta Kronberga secina: “Pēc ģenētisko resursu izpētes redzams, ka Latvijas savvaļā augošu pieneņu paraugi ir tikpat produktīvi un no ķīmiskā aspekta vērtīgi, cik citur Eiropā izmantotās komerciālās šķirnesm šķirnēm. Tas nozīmē, ka šie savvaļas pieneņu paraugi, ievērojot izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nosacījumus, jau šobrīd ir ieviešami ražošanā. Savukārt baldriānam nepieciešama vēl tālāka selekcija, lai tas būtu izmantojams komerciālajai audzēšanai.”

Audzēšanas tehnoloģiju izstrādes procesā izmantotas arīdzan dažādas inovatīvas datorredzes un mašīnapmācības metodes, piemēram, augu virsmas laukuma mērījumu veikšanai, kas pētniekiem palīdz ekonomēt laiku, jo parasti šādi mērījumi tiek veikti vizuāli vai izmantojot lineālu. līdz šim izmantotās vizuālās novērtēšanas vietā. Pētnieki regulāri fotografēja eksperimentālajos dārzos augošos augus. Attēlus pēc tam apstrādāja speciāli apmācīts algoritms, kas no kopējā auga virsmas laukuma spēj izšķirt lapas virsmu no zieda lakuma. Šī inovatīvā metode palīdz pētījuma laikā saprast saistību starp virsmas laukuma parametriem un sakņu ražības rādītājiem. Vides risinājumu institūta pētnieki šo tehnoloģiju plāno attīstīt tālāk, attēlu uzņemšanā izmantojot dronus, kas ļaus ietaupīt attēlu uzņemšanā patērēto laiku.

Pētījums norisinās projekta “Ārstniecības un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros. 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.