VRI pētnieki noslēdz Latvijas un Igaunijas ezeru barības ķēžu izpētes misijas

Latvijā un Igaunijā nepieciešams uzlabot zināšanas par ezeru barības ķēžu funkcionēt spēju. Lai to paveiktu, 2020. gada vasarā Vides risinājumu institūta (VRI) pēcdoktorante Katrit Karus kopā ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pētniekiem veica izpētes misijas Latvijas un Igaunijas ezeros.

VRI pētnieku komanda veic visaptverošu ezeru barības ķēžu izpēti. Tas ļaus saprast, kā barības ķēdes funkcionē ūdenstilpē un sniegs dziļāku ieskatu mehānismos, kas ietekmē zivju kāpuru izdzīvošanas iespējas. Kopumā pētījums sniegs ļoti vērtīgu informāciju par zivju populācijām un apsaimniekošanu, kas nozīmīgi zivsaimniecībai.

VRI pēcdoktorante Katrit Karus iepazīstināja ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem.

VRI: Iepriekšējā pētniecības periodā (2020. gada aprīlis – jūnijs) veicāt 2019. gada izpētes misijās ievākto datu analīzi. Kam pievērsāties 2020. gada vasaras un rudens pētniecības periodā?

Katrit Karus (K.K.): 2020. gada vasarā mēs veicām atkārtotas izpētes misijas visos 8 šajā pētījumā iekļautajos ezeros. Jūnijā vidū organizējām izpētes misijas četros Igaunijas ezeros (Akste, Nohipalo Valgjärv, Kaiavere, Prossa). Savukārt jūlija vidū devāmies uz četriem Latvijas ezeriem (Riebiņu, Auciema, Laukezers, Varzgune). Svarīgākie uzdevumi šajās izpētes misijās bija novērtēt dabisko zivju resursu attīstību, noteikt ezeru raksturojošās īpašības, ievākt fizikāli ķīmiskos parametrus un zivju populāciju paraugus.

VRI: Kāpēc 2020. gadā atkārtojāt ezeru izpētes misijas?

K.K.: Zivju kāpuru mirstības līmenis ir ļoti augsts – 99% no tiem iet bojā pēc pirmās barošanās. Tam var būt dažādi iemesli, bet viens no galvenajiem augstās mirstības iemesliem ir badošanās piemērotas pārtikas trūkuma dēļ. To konstatējam, pētot barības objektu izmēru un morfoloģiju. Lai kvantitatīvi novērtētu zivju kāpuru daudzumu, vienu gadu pēc pirmās datu ievākšanas kampaņas mēs atkārtojam zivju kāpuru populācijas mērījumus. Tādējādi iegūstam informāciju par jauno zivju, kas izšķīlušās 2019. gadā, attīstību – izdzīvošanas spēju un populācijas apjomu.

VRI: Kā veicat zivju populācijas attīstības novērtēšanu?

K.K.: Lai noteiktu zivju populācijas struktūru, paraugu ievākšanai izmantojām Nordic tipa žaunacu tīklus. Izvietojām gan peldošus, gan grunts tīklus visos 8 ezeros: katrā ezerā 2 tīklus likām piekrastes zonā un 2 atklātā ūdens teritorijā. Paraugu vākšana bija ļoti veiksmīga un tīkli bija pilni ar dažādiem zivju indivīdiem. Īpaši lielu daudzveidību novērojām Igaunijas Kaiavere ezerā. Zivju paraugus analizēsim līdz 2020. gada oktobra vidum, un iegūtos datus salīdzināsim ar rezultātiem, kas iegūti 2019. gada izpētes misijās. Tas mums ļaus novērtēt, cik daudz jauno zivju ir izdzīvojušas un cik spēcīgas tās ir salīdzinājumā ar 2019. gada rezultātiem.

VRI: Kādas inovatīvas tehnoloģijas izmantojāt šajā pētījumā?

K.K.: Kaiavere ezers Igaunijā ir zināms ar savu bagātīgo zivju populāciju un tās dažādību. Šī iemesla dēļ izvēlējāmies Kaiavere ezeru jaunu metožu un tehnoloģiju izmēģināšanai, lai atvieglotu zivju kāpuru uzskaiti ezeru piekrastes teritorijās. Pētījumā apvienojām ar kameru aprīkotu dronu ar baltā šķīvja metodi. Baltā šķīvja metodei izmantojām baltu šķīvi, kas noteiktos izmēros marķēts ar horizontālām un vertikālām režģa līnijām. To iegremdējot zem ūdens virsmas, varam viegli ieraudzīt zivju kāpuru indivīdus. Paralēli šim procesam drons uzņem attēlus no augšas, kuros pēc tam baltā šķīvja platībā varam uzskaitīt zivju kāpuru indivīdus un aprēķināt to skaitu visā ezerā.

VRI: Kā vietējie iedzīvotāji attiecas pret jūsu pētniecības aktivitātēm ezeros?

K.K.: Ezeru izpētes misiju laikā esam satikuši vairākus vietējos iedzīvotājus, un daudzi no viņiem ir ļoti ieinteresēti mūsu pētniecības aktivitātēs. Ir patīkami satikt iedzīvotājus, kuriem rūp ezeri, pie kuriem viņi dzīvo. Daži iedzīvotāji pēc pašu vēlēšanās pat iesaistījās pētījuma aktivitātēs – mācījās veikt zivju populācijas novērtējumu un citus mērījumus.

Izpēte norisinās projekta “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskās barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju” (MICROFISH) Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/18/301. Vienošanās ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru par projekta realizāciju Nr.1.1.2/16/I/001. Eiropas Reģionālās attīstības fonda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pētniecības pieteikumam “Zivju barošanās paradumi ezeros ar dažādu planktoniskā barošanās tīkla uzbūvi un mainīgu veģetāciju”; līdzfinansē Latvijas Valsts un Vides risinājumu institūts.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.