VRI piedalās Sarunu festivālā LAMPA

No 28. līdz 29. jūnijam, Cēsīs norisinājās Sarunu festivāls LAMPA, kurā ar dažādām diskusijām, performancēm un degustācijām piedalījās Vides risinājumu institūta pārstāvji.

Sarunu festivāls LAMPA ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir divas dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt. Visiem, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem jautājumiem.

28.06.2019. un 29.06.2019.

12.00 – 21.00 Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” bija apskatāma VRI izstāde “NOT out of sight, NOT out of mind”

Starptautiskā izstāde “NOT out of sight, NOT out of mind” (“PROM no acīm, PROM no prāta”) aicinās pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai. Speciāli izstādei starptautiski atzīti mākslinieki no 9 valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu. Izstāde ilgs līdz 28. jūlijam.

Izstāde izveidota Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas Interreg V-A atbalstītā projekta WasteArt Nr. Est-Lat 65 ietvaros.

29.06.2019.

11.00 – 12.30 Inese Suija – Markova, VRI direktore piedalījās diskusijā “Balanss starp ekonomisko izaugsmi un ilgtspēju.

Bioekonomika, aprites ekonomika, zaļā ekonomika – dažādi nākotnes ekonomikas modeļi, kas paredz ilgtspējīgu attīstību, gudri optimizējot resursu patēriņu, ievērojot vides prasības un veicinot inovācijas dažādās nozarēs. Kas ir atslēga jaunu principu ieviešanai – valsts veidotas atbalsta sistēmas, pašu uzņēmumu iniciatīva, iestrādājot šos principus savā stratēģijā vai arī sabiedrības pieprasījums? Kuram jāsper pirmais solis, ieguldot nākotnes ekonomikas sistēmas izveidē un ieviešanā?

12.30 – 13.30 Inese Suija – Markova, VRI direktore piedalījās diskusijā “Daba izdzīvos. Vai cilvēks arī? Vai un kāpēc ir nepieciešamas zaļās tehnoloģijas.

Nereti dzirdētais termins “zaļās inovācijas” vistiešākajā veidā attiecas uz klimata pārmaiņām. Tās mūsu sadzīvē prasa jaunu pieeju saimniekošanai, ražošanai, patēriņam un jaunu pieeju arī adaptācijai. Klimata pārmaiņas mudina ne tikai iedzīvotājus mainīt savus paradumus, valstis – pārdomāt savu politiku un tautsaimniecības nozares – mainīt saimniekošanas veidu, bet arī mudina uzņēmējiem kopā ar zinātniekiem radīt jaunus produktus un pakalpojumus, kas būtu klimatam draudzīgāki, mazinot emisijas. Aizvien vairāk pasaules uzņēmumu kopā ar zinātniekiem meklē veidus, kā nodrošināt pasauli ar visu nepieciešamo klimatam draudzīgākos veidos. Kā Latvijā attīstītas zaļās tehnoloģijas, cik aktīvi pieprasām šādus produktus tirgū un kāpēc radīt zaļo tehnoloģiju uzņēmumu ir nepieciešams, diskusijā pārrunāja nozaru eksperti.

15.00 – 16.30 Uģis Rotbergs, VRI pārstāvis, politiķis un Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs, piedalījās diskusijā “Planētu viens neizglābsi”.

Ilgtspēja ir atkarīga no visiem, arī no manis un no tevis. Lietas jārada gudri, lai tās varētu izmantot dažādi, salabot, pārstrādāt un lai tās nenonāktu atkritumos. Materiāliem jābūt pārstrādātiem vai atjaunojamiem. Jātērē mazāk enerģijas un ūdens, un atkritumu šķirošanai jākļūst vienkāršai. Veselīgai un ilgtspējīgai pārtikai jābūt pieejamai ikvienam. Rūpes par nākotni nav “citu” rokās, bet mūsējās – uzņēmumu, valdības, manās un tavās.

17.00 – 18.30 Gundars Skudriņš – uzņēmējs un Vides risinājumu institūta dibinātājs piedalijās sarunā “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”.

Vai reģions var būt inovāciju līderis? Inovācija nav tikai augsto tehnoloģiju risinājumi, un to var atļauties ikviens. Resurss, kas ir tavā rīcībā, sevī slēpj lielāku vērtību nekā sākotnēji šķiet, tikai tas jāredz jaunā gaismā. Inovācija sākas ar domāšanas maiņu. Vidzeme mainās. Vai tad, kad dzirdam vārdu “inovācijas”, pieļaujam domu, ka to īstā vieta ir Latvijas reģioni, t.i. ārpus Rīgas?! Vai tur ir cilvēki? Vai tur ir zināšanas? Vai tur ir potenciāls?

Inovācija sākas ar domāšanas maiņu, un tā pilnīgi noteikti ir jāmaina, jo šobrīd mainās arī spēles noteikumi. No vienas puses pastāv tendence likt lietā līdz šim neizmantoto resursu potenciālu, no otras – zinātkāre un eksperimentēšanas gars aicina savienot kopā šķietami nesavienojamo.

17.00 – 18.30 Dainis Jakovels – Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks diskusijā “Tas ir pilnīgs kosmoss! Vai Latvijai ir sava vieta kosmosa industrijā?”.

Kosmoss ir jaunie mežonīgie rietumi, kur valda rekordlielas investīcijas un fascinējošas iespējas atklājumiem, kuri var pilnībā izmainīt dažādu industriju un visas planētas nākotni. 
Bezgalīgi plaši zināmu un arī neatklātu resursu krājumi un pats kosmosa izpētes process kā katalizators inovācijām dabas un inženierzinātnēs.
Kādas ir Latvijas iespējas kosmosa nozares apgūšanā? Cik tālu esam no atvaļinājuma plānošanas uz Marsa un jaunām iespējām ietekmēt klimata pārmaiņas? 

17.00 – 17.30 Rūta Abaja (Vides risinājumu institūta pētniece) un Liene Kienkas (SIA “Field and Forest” pētniece un produktu attīstības speciāliste) vadīja “Latvijas ārstniecības augu smaržu degustāciju”.

Cilvēka ķermenī ir iemontētas dažādas sensorās iekārtas, kas ļauj apkārtējo pasauli uztvert caur garšas, smaržas, taustes un redzes detektoriem. Lai gan racionāli grūti izskaidrojams, šo maņu kopums bieži nosaka, kādā vidē vēlamies uzturēties. Vides risinājumu institūts un SIA “Field and Forest” pētnieki uzsākuši ārstniecības augu smaržu eksperimentus. Dabas teltī bija iespēja degustēt eksperimentu rezultātus.

18.00 – 19.00 Šefpavāra Māra Jansona "Dabisko pļavu garšu degustācija / performance".

Sena paruna vēsta, ka cilvēka tuvākā saskarsme ar dabu veidojas caur šķīvi. Jo vērtīgāki dabas resursi pieejami, jo krāšņāks pusdienu šķīvis. Lai vēstītu par Latvijas dabiskajās pļavās atrodamo augu uzturvērtībām un citiem vērtīgajiem resursiem, Vides risinājumu institūts sadarbībā ar šefpavāru Māri Jansonu veido unikālu Latvijas ārstniecības un aromātisko augu pavārgrāmatu. Sarunu festivāla LAMPA dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja piedalīties pirmo jaunradīto recepšu degustācijā.

19.00 – 20.30 Rūta Abaja – Vides risinājumu institūta pētniece piedalijās diskusijā “Māksla kā resurss vides tēmu komunikācijā”.

Nereti tieši mākslas valoda uzrunā daudz spilgtāk nekā loģiski argumenti un detalizēti aprēķini. Tāpēc vides tēmas arvien ciešāk integrējas dažādu mākslinieku darbos, sniedzot jaunu veidu, kā iedvesmot citādākam skatījumam uz aktuālām vides tēmām.

Kā mākslu efektīvi izmantot, lai runātu par vides jautājumiem?  Kas motivē mākslinieku konkrētam izziņas procesam? Noskaidrosim, kurā brīdī mākslai pievienojas papildu vērtība, kas spēj pozitīvi ietekmēt sabiedrību kopumā.

21.00 – 22.30 Matīss Žagars, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks piedalījās stāstu vakarā “Karsti piedzīvojumi aukstās un karstās vietās”.

Ekspedīcija ir piedzīvojums, kas maina uztveri, dod papildu informāciju par cilvēkiem, vidi un vietām, par kurām ikdienā daudz nedzirdam, bet ilgtermiņā izmaiņas šajās teritorijās ietekmē arī mūs. Vairāki zinātnieki par savu pieredzi Arktikajos ledājos un Taizemes mūžamežos. Kas notiek aukstajā Arktikā un karstajā Taizemē un kā šo ekosistēmu izmaiņas ietekmē Latviju?

Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem.

Vides risinājumu institūts ir starptautiska pētniecības, attīstības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti, kas, pielietojot jaunākās tehnoloģijas un zināšanas, izstrādā risinājumus ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītiem izaicinājumiem.