Zālāju ekosistēmu kartēšana

Daudzviet Eiropā zālāji joprojām uztur augstu bioloģisko daudzveidību, kas veidojusies dabisko ekosistēmu un ekstensīvas lauksaimniecības mijiedarbībā. Daļēji dabiskie zālāji galvenokārt ir saglabājušies nomaļos reģionos, kuri ģeogrāfiskā novietojuma, vides apstākļu vai sociālekonomiskās situācijas dēļ nav bijuši piemēroti, lai tajos attīstītos intensīva lauksaimniecība. Diemžēl nomaļos reģionos arvien samazinās iedzīvotāju skaits vai arī mainās to dzīves veids, kā rezultātā lauksaimniecības zemes tiek pamestas novārtā, zālāji aizaug ar krūmiem un samazinās to bioloģiskā daudzveidība. Šāda tendence vērojama arī Baltijas valstīs, kur kopš 1990.gada sākuma plašas zemes platības vairs netiek pietiekami apsaimniekotas. Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai un pieejamiem lauksaimniecības atbalsta maksājumiem apsaimniekoto platību īpatsvars ir pieaudzis. Tomēr Lauku attīstības programmu ietvaros veikto pasākumu mērķis ir veicināt lauksaimniecisko ražošanu un intensīvu zemes izmantošanu, nevis turpināt ekstensīvu saimniekošanas praksi, kas uztur augstu bioloģisko daudzveidību.

Mērķi:

Saglabāt zālāju bioloģisko daudzveidību un to sniegtos ekosistēmu pakalpojumus, veicinot ekosistēmas pieejā balstītu plānošanu un ekonomiski dzīvotspējīgu zālāju apsaimniekošanu. Projektā demonstrēs iespējas zālāju daudzfunkcionālai izmantošanai, kas kalpotu par pamatu lauku apvidu ilgtspējai un vietējās ekonomiskas attīstībai.

Aktivitātes:

1. izmantojot modernākās attālās izpētes tehnoloģijas – aviācijā bāzētu LiDAR lāzerskeneri, hiperspektrālos sensorus un augstas izšķirtspējas RGB kameru – veiks zālāju ekosistēmu kartēšanu un stāvokļa novērtēšanu Cēsu un Ogres novados;
2. VRI sagatavotā informācijas bāze kalpos par pamatu integrēta plānošanas instrumenta ilgtspējīgai zālāju apsaimniekošanai izstrādei; 
3. projekta laikā tiks izstrādāti uzņēmējdarbības attīstības scenāriji, kuri varētu kalpot par pamatu investīciju plāniem. Plānots arī atjaunot aizaugušas un neapsaimniekotas zemes, veidojot daļēji dabiskus zālājus un radot priekšnosacījumus to tālākai daudzfunkcionālai izmantošanai.

Projekta norise: 2014. gada jūnijs – 2018. gada novembris

Vadošais partneris: Baltijas Vides Forums – Lietuva

Partneri: Baltijas Vides Forums – Latvija, Latvijas Universitāte, Cēsu novada pašvaldība, z/s Šovītes, Otrās Mājas, Baltijas Vides Forums – Igaunija, Igaunijas Dabaszinātņu Universitāte, Lumanda pašvaldība, z/s Kurese, Pavilniai and Verkiai reģionālais parks, Dubisa reģionālais parks, Šilute rajona pašvaldība, SIA Hnit-Baltic

Projekta vadītājs: Kestutis Navickas, kestutis.navickas@bef.lt

VRI projekta koordinators: Rūta Abaja, ruta.abaja@videsinstituts.lv

Projekta finansētājs:  Eiropas Savienības LIFE+ Dabas un bioloģiskās daudzveidības programma un partneri

Papildu informācija par projektu