Pašlaik brūža īpašnieks ir nodibinājums „Vides risinājumu institūts” (VRI) – sabiedriskā labuma organizācija, kurā darbojas zinātnieki, mākslinieki, inženieri un speciālisti, kuriem rūp apkārtējā vide. Mūsu mērķis ir atdzīvināt tā kultūrvēsturisko vērtību, apvienojot vēsturisko arhitektūru ar nākotnes vīzijām.
Brūzim ir paredzēts kļūt par platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, radot telpu, kurā kopējiem spēkiem risināt vides un dabas problēmas un modelēt nākotnes attīstības virzienus.
Mūs iedvesmojis Leonardo da Vinči – ģēnijs, kurš, apvienojot mākslu un zinātni vienā personā, spējis domāt pāri savam laikmetam, tāpēc ieviesis sava laika vērienīgākās inovācijas. Mēs augstu vērtējam kā zinātni, tā mākslu. Abām raksturīgs radošs destruktīvisms – liek atteikties no pastāvošās domāšanas iekārtas un paplašināt savu skatījumu, lai nonāktu pie jaunām idejām un efektīviem risinājumiem.
Brūzim ir paredzēts kļūt par platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, radot telpu, kurā kopējiem spēkiem risināt vides un dabas problēmas un modelēt nākotnes attīstības virzienus.
Mūs iedvesmojis Leonardo da Vinči – ģēnijs, kurš, apvienojot mākslu un zinātni vienā personā, spējis domāt pāri savam laikmetam, tāpēc ieviesis sava laika vērienīgākās inovācijas. Mēs augstu vērtējam kā zinātni, tā mākslu. Abām raksturīgs radošs destruktīvisms – liek atteikties no pastāvošās domāšanas iekārtas un paplašināt savu skatījumu, lai nonāktu pie jaunām idejām un efektīviem risinājumiem.
Celts 1878.gadā, Cēsu Vecais alus brūzis reiz bija daļa no jaunā Cēsu pils kompleksa. Šodien tā būves glabā unikālu 18., 19. un 20. gadsimta industriālo mantojumu. Lai gan iekļauts Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, kopš 2000.gada brūzis bijis pamests, tā ēkas nepilnīgi izmantotas un lielākoties sabiedrībai slēgtas. Vides risinājumu institūts brūzi iecerējis atdzīvināt no jauna. Sadarbojoties ar latviešu arhitektiem Andru Odumāni un Austri Mailīti, radīta arhitektoniska vīzija, lai tuvāko gadu laikā brūzis kļūtu par vidi, kurā darboties jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem un kopīgiem spēkiem modelētu jaunus nākotnes attīstības scenārijus.
