Atlantijas lašu (L.Salmo salar) migrācijas izpēte Daugavas un Ogres upē to atkārtotai ieviešanai ekosistēmā
Ne visas upes Latvijā var lepoties ar tik diženu upes baseinu kā Daugava. Tas aptver 24 700 km2 jeb 38% valsts teritorijas. Uz Daugavas uzbūvētās Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijas nozīmīgākais atjaunojamās enerģijas resurss un lielākais elektrības piegādātājs. Tomēr to būvniecība (1939. – 1974. gads) ne tikai samazinājusi Daugavas dabisko garumu par 15km, iztaisnojot upes līkumus, bet arī izjaukusi vietējo saldūdens zivju migrācijas ceļus. Visgrūtāk klājas Atlantijas lasim (L.Salmo salar), kurš ierobežoto apstākļu dēļ pats nespēj veikt ceļu pret straumi, lai nonāktu savās dabiskajās nārstošanas vietās, tāpēc sugas uzturēšanai nepieciešams rīkot ikgadējas atbalsta aktivitātes.
Mērķis
Izpētīt zivju migrācijas paradumus un modelēt aktivitātes atkārtotai Atlantijas lašu ieviešanai Daugavas ekosistēmā.
VRI risinājumi
Lai izpētītu lašu uzvedību un pārvietošanās iespējas Ogres upē un Daugavā, tika izmantota telemetrijas jeb lašu attālās izsekošanas metode. Trīs lašu grupas (kopumā 18 zivis) tika aprīkotas ar izsekojamiem čipiem un ielaistas upēs dažādās vietās – divas grupas nokļuva Ogres upē un viena grupa tika novietota Daugavā, pie Rīgas HES. Lašu izsekošanas rezultāti liecina, ka tie pārvietojas lejup pa straumi no Ogres upes uz Daugavu, savukārt, migrējot pa Daugavu, tie ir spējīgi pārvarēt Ogres un Rīgas HES. Lai noskaidrotu iespējamos lašu atkārtotas ieviešanas scenārijus, tika aptaujāti arī Ogres novada vietējie iedzīvotāji, kas apstiprināja, ka būtu gatavi ieguldīt līdzekļus šo aktivitāšu realizēšanā.
Iegūtā informācija un zinātniskie dati tiks izmantoti par pamatu turpmākajām aktivitātēm Atlantijas lašu atkārtotai ieviešanai Daugavas ekosistēmā.
Projekta norise: 2013. – 2015.gads
Projekta vadītājs: Dr. biol. Matīss Žagars, E-pasts: matiss.zagars@videsinstituts.lv, tālr. 29218057
Projekta finansētājs: AS “Latvenergo”
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, Karlstades Universitāte, Turīnas Politehniskā universitāte
